Johans I fon Lūne jeb Jānis no Lūnes (vācu: Johannes I von Lune, latīņu: Iohannes à Lunen), kļūdaini saukts arī par Jāni Līnenu, bija Rīgas arhibīskaps 1273.-1284. gadā.
Johans I fon Lūne dzimis Līneburgas apvidū Ziemeļvācijā. Bijis prezbiteris un domkapitula loceklis Rīgas arhibīskapa Alberta Zauerbēra valdīšanas laikā. 1273. gadā domkapituls viņu izvēlēja par Rīgas arhibīskapu, tomēr Vācu ordenis un pāvesta kūrija izteica šaubas par viņa kompetenci. Tomēr Romas pāvests viņu apstiprināja amatā. Pēc diviem gadiem viņš atjaunoja Livonijas tirgotāju privilēģijas. 1279. gadā Johans Rīgas franciskāņu klosterī veda sarunas ar zemgaļu ķēniņa Nameiša pārstāvjiem, kas tajā laikā karoja ar Livonijas ordeni. Miris 1284. gadā Livonijā.
"Tūliņ pēc mestŗa Otona nāves, 1274. gadā, kad cīņa vēl turpinājās, par mestri uzmetās Andrējs. Viņš noveda kaŗu ar leišiem un zemgaļiem līdz galam. Bet tajā pašā gadā kopā ar 20 ordeņbrāļiem viņš tapa nokauts no leišiem. Šinī laikā par virsbiskapu Rīgā bija Jānis Līnens".
