Vasilijs Goļicins (krievu: Василий Юрьевич Голицын; miris 1584. gadā) bija Krievijas caristes kņazs, bajārs un vojevoda cara Ivana IV laikā, tai skaitā piedalījās Livonijas karā Latvijas teritorijā.
No 1562. gada bija vojevoda dažādās Krievijas pilsētās (Pronskā, Odojevā, Tulā, Brjanskā). No 1572. gada karoja Livonijā. Tika nozīmēts par Tartu pirmo vojevodu. 1573. gadā piedalījās Paides ieņemšanā, no kurienes devās uz Narvu. Vēlāk izsaukts uz Maskavu un piedalījās cīņās pret mariešiem, pēc tam atkal tika iecelts par Tartu pirmo vojevodu. No 1574. līdz 1576. gadam piedalījās karadarbībā ārpus Livonijas pret mariešiem, kā arī uzturējās Brjanskā un Kaširā. 1577. gadā piedalījās Rēveles aplenkumā. 1578. gadā karoja pie Cēsīm. No 1580. gada karoja pret Stefana Batorija poļu spēkiem un zviedriem. Kādu laiku bija Novgorodas vietvaldis, līdz tika nosūtīts uz Smoļensku, kur miris.
