Vasaras jānītis
Vasaras jānītis (latīņu: Erigeron annuus) ir kurvjziežu dzimtas suga. Tās dabiskais izcelsmes areāls ir Ziemeļamerikā, taču kopš 18. gadsimta šī suga ir ieviesusies Centrāleiropā un turpinājusi izplatīties citviet.
| Vasaras jānītis Erigeron annuus ((L.) Pers.) | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Augi (Plantae) |
| Nodalījums | Segsēkļi (Magnoliophyta) |
| Klase | Divdīgļlapji (Magnoliopsida) |
| Rinda | Asteru rinda (Asterales) |
| Dzimta | Kurvjziežu dzimta (Asteraceae) |
| Ģints | Jānīši (Erigeron) |
| Suga | Vasaras jānītis (Erigeron annuus) |
| Sinonīmi | |
|
- Phalacroloma annuum (L.) Dumort.; - Stenactis annua (L.) Cass. | |
 Vasaras jānītis Vikikrātuvē | |
Latvijā vasaras jānītis ir rets adventīvs (ievazāts) augs. Dažviet lokāli var būt diezgan masveidīgs. Iespējams, tā sastopamība valstī palielinās un variē pa gadiem.
Dažāda lieluma grupas aug nezālienēs, ceļmalās un gar dzelzceļiem.[1]
Apraksts
labot šo sadaļuVasaras jānītis ir divgadīgs, 40—120 (dažreiz 180) cm garš lakstaugs ar stāvu, augšdaļā zarojošu stublāju. Stublājs un lapas ir ar matiņiem. Lapu forma ir no iegareni olveidīgas līdz lancetiskas, tās ir 5—9 cm garas un 1,5—4 cm platas; to mala ir lielzāģzobaina vai gluda (augšējām lapām). Ziedu kurvīši ir 1,5—2 cm plati un ir izvietoti vairogveidīgās ziedkopās stublāja un zaru galā. Parasti sānzari mazliet garāki nekā centrālais stublājs. Kurvīšu daudz, to ārmalā gaišvioleti vai balti mēlziedi, centrā dzelteni stobrziedi. Mēlziedi apmēram divreiz garāki nekā stobrziedi. Vīkallapas apmatotas, jumstiņveidīgi vairākās rindās. Auglis ir aptuveni 0,2 cm garš, apmatots sēklenis. Zied no jūnija līdz septembrim.[1]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 «vasaras jānītis - Erigeron annuus (L.) Pers. - Augi - Latvijas daba». www.latvijasdaba.lv. Skatīts: 2022-09-25.
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Vasaras jānītis.
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Encyclopædia of Life raksts (angliski)