Valērijs Ļegasovs

Valērijs Ļegasovs; Валерий Алексеевич Легасов
Personīgā informācija
Dzimis	1936. gada 1. septembrī ; Tula, Krievijas PFSR (tagad Krievija)
Miris	1988. gada 26. aprīlī (51 gads); Maskava, Krievijas PFSR (tagad Krievija)
Zinātniskā darbība
Zinātne	neorganiskā ķīmija
Zinātniskais grāds	ķīmijas doktors
Darba vietas	Kurčatova atomenerģijas institūts
Akadēmiskais amats	profesors, akadēmiķis
Apbalvojumi	PSRS Valsts prēmija, Ļeņina ordenis, Krievijas Federācijas Varonis

Valērijs Ļegasovs (krievu: Валерий Алексеевич Легасов, dzimis 1936. gada 1. septembrī, miris 1988. gada 26. aprīlī) bija padomju ķīmiķis, PSRS Zinātņu akadēmijas akadēmiķis (1981), Kurčatova atomenerģijas institūta direktora vietnieks (1983-1988). Pēc Čornobiļas AES katastrofas bija valdības izmeklēšanas komisijas sastāvā un plānoja katastrofas seku likvidāciju.^[1]

Kopumā katastrofas vietā viņš aizvadīja 60 dienas.^[2] Novērtējot radioaktīvā piesārņojuma apmērus, viņš uzstāja, ka nekavējoties jāveic iedzīvotāju evakuācija no Pripjatas un tās apkārtnes. 1986. gada augustā Ļegasovs prezentēja Starptautiskajai Atomenerģijas aģentūrai PSRS delegācijas ziņojumu, kurā bija katastrofas izmeklēšanas procesa analīze un tās radītās sekas.^[3]

Vīnes SAEA konferencē Ļegasovs teica, ka katastrofu izraisīja cilvēciska kļūda kopā ar slikti projektētu reaktoru. Gadu vēlāk seši cilvēki, ieskaitot ČAES galvenā inženiera vietnieku Anatoliju Djatlovu, galveno inženieri Nikolaju Fominu un AES direktoru Viktoru Brjuhanovu par nolaidību tika sodīti ar 10 gadiem darba nometnēs.^[4]

Čornobiļas AES katastrofas otrajā gadadienā, 1988. gada 26. aprīlī, Ļegasovs izdarīja pašnāvību.^[5] Dienu vēlāk viņu atrada pakārušos savā dzīvoklī.^[3]

Pirms savas nāves viņš diktofonā ierakstīja stāstījumu par Čornobiļas AES katastrofu un tās patiesiem cēloņiem. Balstoties uz šiem ierakstiem tika veidota BBC dokumentālā filma Surviving Disaster: Chernobyl Nuclear Disaster. Ieraksti tika minēti arī HBO miniseriālā "Černobiļa".^[6]

Viņš divreiz tika nominēts Sociālistiskā Darba Varoņa goda nosaukumam, tomēr Mihaila Gorbačova laikā goda nosaukums piešķirts netika. Tikai pēc nāves, 1996. gadā, Krievijas prezidents Boriss Jeļcins piešķīra Ļegasovam Krievijas Federācijas Varoņa nosaukumu.^[4]

Apglabāts Novodevičjes kapsētā.^[7]