Vakārijas
Vakārijas (latīņu: Vaccaria) ir monotipiska ģints neļķu dzimtā, kurā ietilpst tikai viena suga — Spānijas vakārija (Vaccaria hispanica).[1]
| Vakārijas | |
|---|---|
 Spānijas vakārija (Vaccaria hispanica) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Augi (Plantae) |
| Nodalījums | Segsēkļi (Magnoliophyta) |
| Klase | Divdīgļlapji (Magnoliopsida) |
| Rinda | Neļķu rinda (Caryophyllales) |
| Dzimta | Neļķu dzimta (Caryophyllaceae) |
| Ģints | Vakārijas (Vaccaria) |
| Suga | Spānijas vakārija (Vaccaria hispanica) |
 Vakārijas Vikikrātuvē | |
Tā ir sākotnēji dienvidaustrumu Eiropā un Rietumāzijā sastopama suga, kura ir plaši ieviesusies ārpus pamatareāla (ievazāts augs vai dārzbēglis). Suga ir reti sastopama arī Latvijā (pārsvarā Rīgā un tās apkaimē), kur tā ir ievazāts (adventīvs) augs.[2]
Apraksts labot šo sadaļu
Spānijas vakārija ir viengadīgs, 20—50 cm garš, zilganzaļš lakstauks. Tā stublājs ir stāvs un sākot no vidus bagātīgi zaro. Lapas uz stublāja ir sēdošas, pretēji novietotas un olveidīgi lancetiskas. Lapas plātnes mala ir gluda, gals smails un pamats — neizteikti sirdsveidīgs. Ziedi skrajā vairogveida dihāzijā stublāja un zaru galā. Ziedam ir 5 kauslapas un vainaglapas. Kauss ir dzeltenzaļš, 1—1,5 cm garš, uzpūsts, piecšķautņains. Vainags ir sārts, 1—2,5 cm garš, sekli daivains vai jomains, bez vainadziņa. Auglis ir ovāla pogaļa ar melnām sēklām, kas mazliet garāka nekā kauss. Zied no jūnija līdz augustam.[2]
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ «WFO Plant List | World Flora Online». wfoplantlist.org. Skatīts: 2023-04-24.
- ↑ 2,0 2,1 «Spānijas vakārija - Vaccaria hispanica (Mill.) Rauschert - Augi - Latvijas daba». www.latvijasdaba.lv. Skatīts: 2023-04-24.