Vairogs ir ģerboņa centrālais objekts, kurā tiek ievietoti ģerboņa heraldiskie simboli.

karalienes Marijas ģerboņa vairogs (1554.—1558.)

Heraldiskā vairoga forma līdz 16. gadsimtam mainījās līdzi ar kaujas vairoga izskatu, bet pēc tam, kad vairogs pārstāja kalpot kā bruņojuma veids, turpināja attīstīties līdzi dizaina novitātēm un dominējošajiem mākslas stiliem kultūrā (baroks, manierisms, ampīrs, rokoko, jūgends u.c.).

Heraldisko vairogu pamattipi

labot šo sadaļu
 
Heraldikā izmantoto vairogu pamatformas
  • Senākā heraldiskā vairoga forma ir t.s. skandināvu jeb normaņu vairogs, kam ir vertikāli neproporcionāli izstieptas lāses forma ar smailo galu uz leju.
  • 13. gadsimta sākumā parādījās t.s. gotiskais vairogs, kas daļēji saglabāja normaņu vairoga formu, tikai bija ne tik izstiepts, un ar horizontāli nošķeltu augšējo malu.
  • 14. gadsimta ģerboņos sāka dominēt trīsstūra jeb vecfranču vairogs, kas no iepriekšējā atšķīrās ar neizliektu sānu augšējo daļu (vairoga sāni no augšmalas ir perpendikulāri tai, zemāk sākot tikai liekumu uz centru).
  • 14. gadsimta beigās parādījās t.s. spāņu vairogs, ar taisnstūra augšdaļu, paralēliem sāniem un pusapļa apakšdaļu. 15. gadsimta otrajā pusē spāņu tipa vairogi ieguva dinamisku, izliektu plakni ar apaļu izgriezumu sānā turnīra pīķa balstīšanai.
  • No spāņu tipa vairoga formas 15.-16. gadsimtā atvasinājās jauna vairoga forma — tarče (franču: Targe, vācu: Tartsche) — specifisks turnīra vairogs, ko heraldikā vienmēr attēlo sagāztu slīpi pa diagonāli.
  • Kopš 15. gadsimta heraldikā sāka izmantot (Anglijas Karalistē, Nīderlandes savienotajās provincēs, Francijas Karalistē) arī t.s. dāmu vairogus (angļu: lozenge), kam bija vairāk vai mazāk vertikāli izstiepta romba forma.
  • No tarčes tipa vairoga formas 17. gadsimtā atvasinājās t.s. poļu vairogs, kam simetrijas labad pīķa turētājrobs bija izgrieztas arī otrā sānā, vai pat manierisma stilā šādi robi bija vairāki.
  • Renesanses laika Itālijas zemēs heraldikā parādījās t.s. kartuša jeb itāļu vairogs, — dažādi, atkarībā no autora fantāzijas un mākslas tendencēm konkrētajā laikā, deformēta apļa vai ovāla forma, kuru ierāmē greznas volūtas.
  • 18. gadsimtā parādījās (vispirms Anglijas Karalistē) stilizētas viduslaiku vairogu formas — t.s. angļu vairogi, — kuras dominēja 19.—20. gadsimtā.
  • Kontinentā kopš 18. gadsimta populārs kļuva t.s. franču vairogs: taisnstūris ar noapaļotiem abiem apakšējiem stūriem un lejup vērstu vidussmaili.
  • 19. gadsimtā heraldikā izplatās no franču tipa vairoga atvasināta t.s. spāņu vairogs: taisnstūris ar noapaļotiem abiem apakšējiem stūriem un līdzenu apakšējo malu.
  • Lancmanis I., Heraldika. - Neputns, Rīga, 2007.
  • Parker, James. A Glossary of Terms Used in Heraldry. Oxford: James Parker & Co., 1894 (Newton Abbot: David & Charles, 1970)
  • Dennys, Rodney. The Heraldic Imagination. New York: Clarkson N. Potter, 1975
  • Elvins, Mark Turnham. Cardinals and Heraldry (Illustrated by Anselm Baker, foreword by Maurice Noël Léon Couve de Murville, preface by John Brooke-Little). London: Buckland Publications, 1988
  • Fairbairn, James. Fairbairn’s Crests of the Families of Great Britain & Ireland. 2v. Revised ed. New York: Heraldic Publishing Co., 1911 (New York: Bonanza Books, 1986 in 1 vol.)
  • Humphery-Smith, Cecil. Ed and Augmented General Armory Two, London, Tabard Press, 1973
  • Innes of Learney, Sir Thomas "Scots Heraldry" 2nd ed, Edinburgh and London: Oliver and Boyd, 1956
  • Paul, James Balfour. An Ordinary of Arms Contained in the Public Register of All Arms and Bearings in Scotland. Edinburgh: W. Green & Sons, 1903
  • Wagner, Sir Anthony R. Heralds of England: A History of the Office and College of Arms. London: HMSO, 1967
  • Le Févre, Jean. A European Armorial: An Armorial of Knights of the Golden Fleece and 15th Century Europe. (Edited by Rosemary Pinches & Anthony Wood) * London: Heraldry Today, 1971
  • Louda, Jiří and Michael Maclagan. Heraldry of the Royal Families of Europe. New York: Clarkson Potter, 1981. Reprinted as Lines of Succession (London: Orbis, 1984)
  • Rietstap, Johannes B. Armorial General. The Hague: M. Nijhoff, 1904-1926 (Baltimore: Genealogical Publishing Co., 1967)
  • Siebmacher, Johann. J. Siebmacher’s Grosses und Allgemeines Wappenbuch Vermehrten Auglage. Nürnberg: Von Bauer & Raspe, 1890-1901

Ārējās saites

labot šo sadaļu