Vācu krusts

Vācu krusts (vācu: Deutsches Kreuz) bija Trešā reiha militārais ordenis. Tas tika izveidots 1941. gada 28. septembrī sakarā ar to, ka karā pret PSRS radās vajadzība aizpildīt tukšumu, kas radās starp Dzelzs krusta I šķiru un Bruņinieka krustu. Bruņinieka krusts bija pats augstākais militārais apbalvojums, tādēļ Trešā reiha vadība un arī militārā resora vadība neuzskatīja, ka to vajadzētu pasniegt tik lielā daudzumā, nonivelējot tā statusu. Vācu krusta izskata izstrādātājs bija profesors Kleins.

Vācu krusts (zeltā)

Izskats

Ordenis veidots kā astoņstūraina zvaigzne. Centrā uz balta fona atradās melna svastika. Tā bija veidota no emaljas. Balto fonu un kāškrustu aptvēra laurlapu vainags. Uz vainaga bija ierakstīts gadaskaitlis 1941. Ordeņa diametrs svārstījās no 62,5 līdz 63,5 milimetriem. Atkarībā no šķiras laurlapu vainags bija izpildīts zeltā vai sudrabā. Šis apbalvojums bija jāpiesprauž ar adatu krūšu labajā pusē, zem krūšu kabatas.

Ja karavīrs bija apbalvots ar abu pakāpju Vācu krustiem, tad jānēsā bija tikai Vācu krusts zeltā. Uz katra ordeņa bija izgatavotājfirmas nosaukums. To iegravēja uz spraužamadatas vai uz ordeņa aversa.

Šim ordenim bija divas šķiras:

• Vācu krusts sudrabā (vācu: Deutsches Kreuz in Silber) saīsināti DK-S. Ar to apbalvoja par nopelniem, kuri nebija saistīti ar tiešu piedalīšanos kaujā, respektīvi, par labas vadības nodrošināšanu, lēmumu pieņemšanu, kuri ļāvuši gūt ievērojamus panākumus.
• Vācu krusts zeltā (vācu: Deutsches Kreuz in Gold) saīsināti DK-G. Ar šo šķiru apbalvoja par tiešu dalību kaujā.

Auduma Vācu krusts

Tā kā Vācu krusts bija visai liela izmēra un arī smags, tad tā nēsāšana sagādāja zināmas grūtības, jo īpaši zemūdeņu matrožiem un Luftwaffe pilotiem.

Tādēļ 1942. gada 5. janvārī tika izdota rīkojums, kas ļāva Vācu krusta vietā nēsāt tā kopiju no auduma. Tā astoņi stari bija veidoti no dažādas krāsas auduma, kurš atbilda Trešā reiha bruņoto spēku veidam:

• Vērmahta un Waffen-SS karavīriem - pelēkā krāsā
• Luftwaffe - zili pelēka
• Tankistiem un Kriegsmarine jūrniekiem - melna

Vācu krusts zeltā ar briljantiem

1942. gadā tika izveidota vēl augstāka šķira, Vācu krusts zeltā ar briljantiem (vācu: Deutsches Kreuz in Gold mit Brillanten). To bija speciāli pasūtījis Hitlers un 1942. gada oktobrī šī apbalvojuma paraugi tika nosūtīti uz Reihskanceleju. Viens šāds ordenis izmaksāja 2800 reihsmarkas. No Vācu krusta zeltā šis variants atšķīrās tikai ar to, ka uz lauru vainaga bija mazi briljantiņi. Šim ordenim būtu bijis jāatrodas starp Bruņinieka krustu un Bruņinieka krustu ar Ozollapām. Atšķirībā no Vācu krusta tas būtu jāpasniedz speciālā apbalvojuma kārbiņā, kā tas bija ar Bruņinieka krustu.

Kopā firma Rath München izgatavoja 20 šī ordeņa eksemplārus, tomēr situācija frontēs un citi apstākļi neļāva kādu ar to apbalvot. Visi šie paraugi glabājās Ordeņu kancelejas vadītāja seifā. Otrā pasaules kara pēdējās dienās šis vadītājs tos paņēma sev līdzi uz pili, kur apmetās līdz Sabiedroto ienākšanai šai teritorijā. Pils nokļuva ASV pakļautībā. 17 šī ordeņa varianta paraugi pazuda dažādos virzienos, tomēr 3 nokļuva muzejā. Tie glabājas Vestpointas militārajā akadēmijā.

Ārējās saites

• Plaša informācija par Vācu krustu (vāciski)
• Vācu krusts (krieviski)
• Par Vācu krustu (krieviski)