Uztura bagātinātāji
Uztura bagātinātāji ir pārtikas produkti parastā uztura papildināšanai koncentrētu uzturvielu (vitamīnu un minerālvielu) veidā vai citas vielas, kurām ir uzturvērtība vai fizioloģiska ietekme, atsevišķi vai kombinācijās. Uztura bagātinātājus realizē noteiktās devās kapsulās, pastilās, tabletēs, dražejās un citos līdzīgos veidos, pulvera maisiņos, ampulās, pilināmās pudelītēs un citā līdzīgā šķidruma un pulvera veidā, kas paredzēts lietošanai mazā un nomērītā daudzumā.[1]
Latvijas iedzīvotājiem uzturā visvairāk raksturīgs joda, fluora, selēna, kalcija, folskābes, B12, C un E vitamīnu, kā arī ω-3 taukskābju trūkums.[2] 2012. gadā Latvijā Pārtikas un veterinārā dienesta datubāzē bija iekļauti mazliet vairāk nekā 4000 uztura bagātinātāju, no kuriem aptuveni 85% bija reģistrēti pēdējos piecos gados (2011. gadā — 717, 2010. gadā — 541, 2009. gadā — 440, 2008. gadā — 883, bet 2007. gadā — 1095 jauni uztura bagātinātāji), savukārt 13,5% ražoti Latvijā (visvairāk SIA Aptiekā — 143, Silvanolā — 77 un Inovatīvo biomedicīnas tehnoloģiju institūtā — 55 uztura bagātinātāji).[3]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ "Prasības uztura bagātinātājiem". Latvijas Vēstnesis (Nr. 242). 2015. gada 10. decembris. Atjaunināts: 2017. gada 1. martā.
- ↑ Zigurds Zariņš, Lolita Neimane, Edgars Bodnieks. Uztura mācība (6. pārstrādātais un papildinātais izd.). Rīga : LU Akadēmiskais apgāds, 2015. 89. lpp. ISBN 978-9984-45-932-5.
- ↑ Signe Knipše. «Uztura bagātinātāju tirgus lēciens». Dienas Bizness, 2012. gada 26. marts. Skatīts: 2017. gada 22. janvārī.[novecojusi saite]
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Uztura bagātinātāju reģistrs. Pārtikas un veterinārais dienests.
 | Šis ar pārtiku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |