Upes krustaine
Upes krustaine (latīņu: Senecio fluviatilis) ir kurvjziežu dzimtas suga. Savvaļā tā ir sastopama Āzijā un Viduseiropā. Latvijā tā ir uzskatāma par reti sastopamu, senu dārzbēgli.
| Upes krustaine Senecio fluviatilis (Wallr.) | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Augi (Plantae) |
| Tips | Segsēkļi (Magnoliophyta) |
| Klase | Divdīgļlapji (Magnoliopsida) |
| Rinda | Asteru rinda (Asterales) |
| Dzimta | Kurvjziežu dzimta (Asteraceae) |
| Ģints | Krustaines (Senecio) |
| Suga | Upes krustaine (Senecio fluviatilis) |
| Sinonīmi | |
| Senecio sarracenius (L. p.p.) | |
 Upes krustaine Vikikrātuvē | |
Veido lielas grupas upju krastos un grāvjos, parasti mītņu tuvumā.[1]
Apraksts
labot šo sadaļuUpes krustaine ir daudzgadīgs, 60—200 cm garš lakstaugs ar ložņājošiem un neziedošiem dzinumiem. Auga stublājs ir zarains, stāvs vai lokveidīgi pacils, kails un blīvi aplapots līdz pat ziedkopai.
Lapas ir veselas, lancetiskas, 12—18 cm garas un 3—4 cm platas, mala ir smaili sīkzobaina, kāts ir ļoti īss, gals smails un pamats ķīļveidīgs. Ārējā vīkala lapas ir 3—5. Vīkala lapas ir 10—12, lineāras un smailas. Ziedgultne ir kaila. Ziedu kurvīši ir izvietoti vairogveidīgās ziedkopās stublāja un zaru galā. Viena kurvīša platums ir ap 3 cm. Mēlziedi ir zeltaini dzelteni, aptuveni 1,5 cm gari, to skaits 6—8. Arī stobrziedi kurvīša centrā ir zeltaini dzelteni. Auglis ir rievains un kails sēklenis. Zied augustā, septembrī.[1]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 «upes krustaine - Senecio fluviatilis Wallr. - Augi - Latvijas daba». www.latvijasdaba.lv. Skatīts: 2022-03-18.