Ugunspuķes
augu ģints
Ugunspuķes (Chamaenerion) ir naktssveču dzimtas ģints. Dažreiz ugunspuķu sugas tiek klasificētas kazrožu ģintī (Epilobium).[1]
| Ugunspuķes Chamaenerion (Ség.) | |
|---|---|
.jpg) Šaurlapu ugunspuķe (Chamaenerion angustifolium) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Augi (Plantae) |
| Nodalījums | Segsēkļi (Magnoliophyta) |
| Klase | Divdīgļlapji (Magnoliopsida) |
| Rinda | Miršu rinda (Myrtales) |
| Dzimta | Naktssveču dzimta (Onagraceae) |
| Ģints | Ugunspuķes (Chamaenerion) |
 Ugunspuķes Vikikrātuvē | |
Augiem ir stāvs stublājs, to ziedi parasti ir rozā līdz purpursarkani, tie ir izvietoti garā, piramidālā ķekarā stublāja galotnē. Visas sugas ir sastopamas ziemeļu puslodē un visas, izņemot šaurlapu ugunspuķi (C. angustifolium), ir sastopama mitros biotopos.[1]
Klasifikācija
labot šo sadaļuKopš 2012. gada ugunspuķu ģintī ir atzītas 12 sugas:[2]
- Chamaenerion angustifolium (L.) Scop. – Eirāzija, Ziemeļamerika — šaurlapu ugunspuķe,
- Chamaenerion conspersum (Hausskn.) Kitam. - Himalaji, Ķīna,
- Chamaenerion latifolium (L.) Th.Fr. & Lange – Eirāzija, Ziemeļamerika,
- Chamaenerion speciosum (Decne.) Lodd. ex Steud. – Himalaji, Ķīna,
- Chamaenerion colchicum (Albov) Steinb. – Kaukāza reģions, Rietumāzija,
- Chamaenerion dodonaei (Vill.) Schur – Eirāzija,
- Chamaenerion fleischeri (Hochst.) Fritsch – Alpi,
- Chamaenerion stevenii Sosn. ex Grossh. – Kaukāza reģions, Rietumāzija.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 Warren L. Wagner, Peter C. Hoch, Peter H. Raven. Systematic botany monographs - Revised classification of the Onagraceae, 2007. ISBN 978-0-912861-83-8.
- ↑ «Onagraceae: Department of Botany, National Museum of Natural History, Smithsonian». naturalhistory2.si.edu. Skatīts: 2023-09-02.