Vikipēdija

UNESCO Pasaules mantojuma vietas Kolumbijā

Wikimedia projekta saraksts

Sarakstā apkopotas tās vietas Kolumbijā, kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. UNESCO sarakstā no Kolumbijas ir iekļautas 8 vietas (6 kultūras objekti un 2 dabas objekti), savukārt 18 vietas ir iekļautas kandidātu sarakstā.[1] Kolumbija Pasaules mantojuma konvenciju ratificējusi 1983. gada 24. maijā.

Sarakstā iekļautie objekti

labot šo sadaļu
   — Pārrobežu objekts
Attēls Nosaukums Atrašanās vieta Datums Tips Kritēriji Paskaidrojums Aizsardzības nr.
  Kartagēna, osta, nocietinājumi un pieminekļu komplekss Bolivara departaments
10°26′30″N 75°30′48″W / 10.44167°N 75.51333°W / 10.44167; -75.51333		 1984 Kultūra iv, vi Pilsēta atrodas līcī Karību jūra un ir visplašākais Dienvidamerikas nocietinājums. Pilsēta iedalās trijās apkaimēs: San Pedro, ar katedrāli un daudzām Andalūzijas stila pilīm; San Diego, kur dzīvoja tirgotāji un vidusšķira; un Gethsemani, tā saucamais "tautas kvartāls".[2] 285
  Loskatjosas nacionālais parks Antjokijas departaments
7°48′0″N 77°9′0″W / 7.80000°N 77.15000°W / 7.80000; -77.15000		 1994 Daba ix, x 72 000 ha, Kolumbijas ziemeļrietumos esošais, Loskatjosas nacionālais parks ietver kalnus, mežus un mitros līdzenumus. Parkā ir liela bioloģiskā daudzveidība un tas ir mājvieta daudzām apdraudētām dzīvnieku sugām, no kurām daudzas ir endēmiskas.[3] 711
  Santa Krusas de Mompoksas vēsturiskais centrs Bolivara departaments
9°14′0″N 74°26′0″W / 9.23333°N 74.43333°W / 9.23333; -74.43333		 1995 Kultūra iv, v Santa Krusa de Mompoksa dibināta 1540. gadā un atrodas Magdalenas upes krastos. Pilsētai bija liela nozīme spāņu konkistadoru iekarojumiem Dienvidamerikas ziemeļos. Vēsturiskais centrs ir saglabājis savu harmoniju un pilsētainavas vienotību. Lielākā daļa ēkas tiek izmantotas to sākotnējam nolūkam.[4] 742
  Tjerradentro nacionālais arheoloģiskais parks Kaukas departaments
2°34′58″N 76°1′58″W / 2.58278°N 76.03278°W / 2.58278; -76.03278		 1995 Kultūra iii Šajā parkā atrodas vairākas cilvēku figūru monumentālas statujas, kas veidotas no 6. līdz 10. gadsimtam. Milzīgās kapenes (platumā līdz pat 12 metriem) ir rotātas ar motīviem, kas atspoguļo māju iekšējo dekorus. Šis parks atspoguļo pirms-spāņu perioda sabiedrības sarežģītību un kultūras bagātību Andu ziemeļos.[5] 743
  Sanaugustīna arheoloģiskais parks Uilas departaments
1°55′0″N 76°14′0″W / 1.91667°N 76.23333°W / 1.91667; -76.23333		 1995 Kultūra iii Lielākā reliģisko pieminekļu un megalītu grupa Dienvidamerikā, kas veido ļoti iespaidīgu ainavu. Dievi un mītiskie dzīvnieki, kas prasmīgi atveidoti dažādos stilos, sākot no abstrakta līdz reālismam. Šie māksas darbi sniedz ieskatu Andu kultūras radošumā un iztēlē, kas savu uzplaukumu piedzīvoja no 1. līdz 8. gadsimtam.[6] 744
  Malpelo faunas un floras rezervāts Valjes del Kaukas departaments
4°0′10″N 81°36′29″W / 4.00278°N 81.60806°W / 4.00278; -81.60806		 2006 Daba vii, ix Malpelo atrodas aptuveni 506 km attālumā. Rezervātā ietilpst pati sala (350 ha) un apkārtējā jūras vide (857 150 ha). Šis jūras parks ir lielākā zona Klusā okeāna austrumos, kur nenotiek aktīva zvejniecība. Apkārtne ir galvenais barības vielu avots lielam daudzumam jūras dzīvnieku. Šī ir viena no labākajām niršanas vietām pasaulē, kas sniedz izcilu dabas skaistumu.[7] 1216
  Kolumbijas kafijas kultūrainava Antjokijas departaments
5°28′18″N 75°40′54″W / 5.47167°N 75.68167°W / 5.47167; -75.68167		 2011 Kultūra v, vi Šis apgabals atspoguļo kafijas audzēšanas tradīcijas un tirdzniecību. Vieta kopumā aptver sešas lauksaimniecības ainavas. Šis apvidus atspoguļo, kā zemnieki ir pielāgojušies kafijas audzēšanai sarežģītos kalnu apstākļos.[8] 1121
  Khapaka Ņana, Andu ceļu sistēma   Kolumbija
(kopā ar   Argentīnu,   Bolīviju,   Čīli,   Ekvadoru,   Peru)		 2014 Kultūra ii, iii, iv, vi Šī ir plaša Inku sakaru, tirdzniecības un aizsardzības ceļu sistēma, vairāk nekā 30 000 km garumā. Tu veidoja inki vairākus gadsimtus un daļēji balstās uz iepriekšējām Inku veidotajām infrastruktūrām. Ceļu sistēma iet pa vienu no pasaulē ekstrēmākajiem ģeogrāfiskajiem apvidiem — Andu sniegotajām virsotnēm, pat vairāk nekā 6000 m virs jūras līmeņa, Dienvidamerikas piekrastēm, tropu mežiem, auglīgajām ielejām un tuksnešiem. Ceļu sistēma lielāko uzplaukumu piedzīvoja 15. gadsimtā.[9] 1459

Sarakstā iekļauto objektu izvietojums

labot šo sadaļu
Vietas Kolumbijā UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā:
  — kultūras objekts;   — dabas objekts;   — jauktais objekts;   — apdraudēts objekts

Kandidātu sarakstā esošie objekti

labot šo sadaļu
Attēls Nosaukums Atrašanās vieta Datums Tips Kritēriji Aizsardzības numurs
  Buritaka 200 — Perdidas pilsēta — Sjerra Nevada de Santamarta Magdalenas departaments
10°52′0″N 73°43′12″W / 10.86667°N 73.72000°W / 10.86667; -73.72000		 1993 Kultūra 147
  Rio Sanhorges pirms koloniālā perioda apūdeņošanas sistēma Kordovas departaments
9°0′0″N 75°0′0″W / 9.00000°N 75.00000°W / 9.00000; -75.00000		 1993 Kultūra ii, iii 149
  Čiribikvetes nacionālais parks Amazonasas departaments
0°42′3″N 72°48′18″W / 0.70083°N 72.80500°W / 0.70083; -72.80500		 1993 Kultūra vii, viii, ix, x 152
  Sīflauveras jūras aizsargājamā teritorija Sanandresas, Providensijas un Santakatalinas arhipelāgs 2007 Daba ix, x 5166
  Dikes kanāls Atlantiko, Bolivara un Sukres departamenti
10°9′0″N 75°30′0″W / 10.15000°N 75.50000°W / 10.15000; -75.50000		 2012 Kultūra i, iv 5756
  Čikamočas upes lejteces kultūrainava Santanderas departaments Kultūra ii, iv, vii, viii 5757
  Čiribikvetes nacionālais parks Amazonasas departaments
0°42′3″N 72°48′18″W / 0.70083°N 72.80500°W / 0.70083; -72.80500		 2012 Jaukti iii, vii, viii, x 5758
  Bogotas pilsētas universitāte Kundinamarkas departaments
4°38′6″N 74°4′58″W / 4.63500°N 74.08278°W / 4.63500; -74.08278		 2012 Kultūra i, iv 5759
  Sāls ieguves pilsētu kultūrainava Kundinamarkas departaments
5°3′57″N 73°52′37″W / 5.06583°N 73.87694°W / 5.06583; -73.87694
5°11′45″N 73°53′9″W / 5.19583°N 73.88583°W / 5.19583; -73.88583
5°1′22″N 74°0′14″W / 5.02278°N 74.00389°W / 5.02278; -74.00389		 2012 Kultūra i, iii, v 5761
  Rio Sanhorges pirms koloniālā perioda apūdeņošanas sistēma Kordovas departaments
9°0′0″N 75°0′0″W / 9.00000°N 75.00000°W / 9.00000; -75.00000		 2012 Kultūra iii, iv, v 5764
  Taiponas un Sierra Nevada de Santamartas nacionālie parki un to senvietas Sesaras, Lagvahiras un Magdalenas departamenti
11°16′0″N 74°3′0″W / 11.26667°N 74.05000°W / 11.26667; -74.05000
10°52′0″N 73°43′0″W / 10.86667°N 73.71667°W / 10.86667; -73.71667		 2012 Jaukti iii, iv, v,viii 5765
  Tatakoa tuksnesis Uilas departaments
3°14′1″N 75°10′17″W / 3.23361°N 75.17139°W / 3.23361; -75.17139		 2012 Daba iv, vii, viii 5766
Katoļticības vietas Kaukas departaments
2°38′42″N 75°58′19″W / 2.64500°N 75.97194°W / 2.64500; -75.97194
2°38′42″N 75°58′19″W / 2.64500°N 75.97194°W / 2.64500; -75.97194		 2012 Kultūra ii, iv 5767
  Virgilio Barko bibliotēka Bogota
4°39′22″N 74°5′18″W / 4.65611°N 74.08833°W / 4.65611; -74.08833		 2012 Kultūra i 5768
  United Fruit Company infrastruktūra Magdalenas departaments
10°49′15″N 74°10′1″W / 10.82083°N 74.16694°W / 10.82083; -74.16694		 2012 Kultūra iv, vi 5770
  Rikaurtes provinces dienvidi Bojasas departaments 2012 Jaukti ii, iii, viii, x 5771
  Puente de Osidente Santanderas departaments
6°34′40″N 75°47′52″W / 6.57778°N 75.79778°W / 6.57778; -75.79778		 2012 Kultūra i, iv 5772
  Sjenaga Grande de Santamartas un Medio Atrato tradicionālo ēku kultūrainava Antjokijas, Čoko un Magdalenas departamenti 2013 Kultūra iv, v 5842

Atsauces

labot šo sadaļu
  1. ↑ Kolumbija
  2. ↑ Port, Fortresses and Group of Monuments, Cartagena, UNESCO
  3. ↑ Los Katíos National Park, UNESCO
  4. ↑ Historic Centre of Santa Cruz de Mompox, UNESCO
  5. ↑ National Archeological Park of Tierradentro, UNESCO
  6. ↑ San Agustín Archaeological Park, UNESCO
  7. ↑ Malpelo Fauna and Flora Sanctuary, UNESCO
  8. ↑ Coffee Cultural Landscape of Colombia, UNESCO
  9. ↑ Qhapaq Ñan, Andean Road System, UNESCO
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=UNESCO_Pasaules_mantojuma_vietas_Kolumbijā&oldid=4044350"