Turcijas ģenerālštābs
Turcijas ģenerālštābs ir Turcijas bruņoto spēku apvienotais štābs, kam pakļauti sauszemes, gaisa un jūras spēki. Žandarmērijas un Krasta apsardzes vadība miera laikā pakļauta iekšlietu ministrijai, bet kara laikā pakļauta attiecīgi sauszemes spēku un jūras spēku komandieriem.
| Turcijas ģenerālštābs | |
|---|---|
| turku: Türk Silahlı Kuvvetleri Genelkurmay Başkanlığı | |
| Founded | 1920. gada 3. maijs |
| Valstis |
 Turcija |
| Tips | Štābs |
| Daļa no | Turcijas bruņotie spēki |
| Garisons / galvenā mītne | Ankara |
| Komandieri | |
| Štāba priekšnieks | Ģenerālis Metins Giraks |
| Štāba otrais priekšnieks | Ģenerālis Irfans Ezerts |
Turcijas ģenerālštāba komandieris ir visu Turcijas bruņoto spēku komandieris. Kara laikā viņš pārņem bruņoto spēku virspavēlnieka amatu no valsts prezidenta. Ģenerālštāba uzdevumi ir:
- bruņoto spēku vispārējā vadība, reglamenta un programmu izstrāde un uzraudzība kareivju kaujas spēju nodrošināšanai;
- izlūkošana un informācijas apkopošana;
- militārās operācijas;
- pārvaldes, mācību un loģistikas pakalpojumi.
Ģenerālštābs arī nodrošina valsts militāro sadarbību NATO ietvaros un ar citām sabiedrotajām valstīm.
Saskaņā ar valsts protokolu, ģenerālštāba komandieris ir piektā augstākā Turcijas valsts amatpersona un virs tā ir valsts prezidents, konstitucionālās tiesas priekšsēdētājs, Lielās nacionālās asamblejas priekšsēdētājs un premjers.
Aizsardzības iekārta
labot šo sadaļuTurcijas bruņoto spēku iekārtu, pārstāvību un darbību nosaka Turcijas konstitūcija. Saskaņā ar konstitūciju, bruņoto spēku virspavēlnieks pārstāv Lielās nacionālās asamblejas morāles principus. Par bruņoto spēku komandieri valsts prezidents ieceļ ģenerālštāba komandieri un tas savā darbībā ir pakļauts premjeram. Ministru kabinets ir atbildīgs Lielajai nacionālajai asamblejai par valsts drošību un valsts bruņoto spēku gatavību aizstāvēt valsti. Tiesības pasludināt karu un nosūtīt karaspēku militāros uzdevumos ārpus valsts robežām ir tikai Lielajai nacionālajai asamblejai.
Turcijas valsts aizsardzības iekārta
| Premjers | |||||||||||||||||||||||||||
| Ģenerālštāba komandieris | Aizsardzības ministrs | ||||||||||||||||||||||||||
| Sauszemes spēku komandieris | Jūras spēku komandieris | Gaisa spēku komandieris | |||||||||||||||||||||||||
| Žandarmērijas komandieris | Krasta apsardzes komandieris | ||||||||||||||||||||||||||
Ģenerālštāba komandieris ir pakļauts premjeram un ir atbildīgs par visu bruņoto spēku vadību un kontroli. Viņš ir atbildīgs arī par militāro operāciju veiksmīgu izpildi, kā arī par bruņoto spēku sagatavotību.
Trīs galveno nozaru (sauszemes, jūras un gaisa spēki) komandieri ir pakļauti ģenerālštāba komandierim. Ģenerālštāba komandieris kopā ar Aizsardzības ministriju kopā koordinē un izpilda valsts aizsardzības uzdevumus. Žandarmērijas un Krasta apsardzes štābi ir pakļauti Iekšlietu ministrijai miera laikā, bet kara laikā tie attiecīgi ir pakļauti sauszemes spēku un jūras spēku komandieriem.