Tura (krievu: Тура, evenku: Typy) ir ciemats Krasnojarskas novadā Krievijas Federācijā. Evenku rajona administratīvais centrs, līdz 2007. gadam Evenku autonomā apvidus administratīvais centrs. Izvietojies pie Kočečumas upes ietekas Ņižņaja Tunguskā. Ar citām apdzīvotām vietām savienota tikai ar ūdens vai gaisa transportu.

Tura
ciemats
Тура
Typy
Tura
Karogs: Tura
Karogs
Ģerbonis: Tura
Ģerbonis
Tura (Krasnojarskas novads)
Tura
Tura
Tura (Krievija)
Tura
Tura
Koordinātas: 64°17′N 100°13′E / 64.283°N 100.217°E / 64.283; 100.217Koordinātas: 64°17′N 100°13′E / 64.283°N 100.217°E / 64.283; 100.217
Valsts Karogs: Krievija Krievija
Novads Krasnojarskas novads
Rajons Evenku rajons
Dibināta 1924 (1927)
Pilsētciemats 1938
Ciemats 2011
Platība
 • Kopējā 12,93 km2
Augstums 209 m
Iedzīvotāji (2020)
 • kopā 5 343
 • blīvums 413,2/km²
Laika josla UTC+7 (UTC+7)
Tālruņu kods +7 39170
Mājaslapa www.adm-tura.ru
Tura Vikikrātuvē

Līdz 2024. gadam tagadējās Turas vietā atradās evenku mednieku apmetne un vienīgā apvidus tirgoņa veikals. 1924. gada 5. martā tika izveidots iezemiešu pagasts un par tā centru nozīmeta Tura. Oficiāli par Turas dibināšanas gadu uzskata 1927. gadu, kad Turā izveidoja kultūras bāzi, kur uzbūvēja apvidū pirmo slimnīcu, skolu, pirti, bibliotēku un Iezemiešu namu.[1] 1930. gadā Tura tika nozīmēta par jaunizveidotā Evenku nacionālā apvidus centru, bet 1938. gadā tai piešķirts pilsētciemata statuss. 20. gadsimta 2. pusē Turā bāzējās nozīmīga naftas izpētes ekspedīcija. 2011. gadā, četrus gadus pēc evenku autonomijas likvidēšanas, Turai atņēma pilsētciemata statusu. Ciemats atrodas applūdināšanas apdraudējuma zonā sakarā ar Evenku HES būvniecības plāniem.

Turā darbojas vidusskola, internātvidusskola, mākslas skola, medicīnas tehnikums, vairāki bērnudārzi, sporta komplekss, viesnīca, novadpētniecības muzejs, kultūras centrs, bibliotēka. 13 km no Turas atrodas Gornijas lidosta.

Iedzīvotāji

labot šo sadaļu

Pēc iedzīvotāju skaita samazinājuma 1990. gados no maksimālā 7474 (1989), tas stabilizējies. Lielākā daļa iedzīvotāju ir krievi (59%), evenki (17%) un jakuti (4,5%).

  1. «История поселения». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022. gada 29. septembrī. Skatīts: 2022. gada 31. maijā.

Ārējās saites

labot šo sadaļu