Tu-134 katastrofa Liepājā
Šis raksts ir slikti iztulkots. Iespējams, tulkojums ģenerēts ar tulkošanas programmatūru, vai arī tulks slikti pārvalda vienu no valodām. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu. Ja ir kādi ieteikumi, vari tos pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. |
Tu-134 katastrofa Liepājā bija Aeroflot lidmašīnas Tu-134A katastrofa kravas reisā L-34 no Omskas uz Liepāju, kas notika 1979. gada 22. martā netālu no Liepājas. Tikai viens no pieciem apkalpes locekļiem izdzīvoja. Izmeklēšanā noskaidrots, ka negadījuma iemesli bija apkalpes kļūdas un citu apstākļu sakritība.
 Tu-134A | |
 Tu-134A atlūzas | |
| Notikuma informācija | |
|---|---|
| Datums | 1979. gada 22. marts |
| Kopsavilkums | Apkalpes un Gaisa Satiksmes Kontroles kļūda, savirzes pārkāpums |
| Atrašanās vieta |
Netālu no Liepājas lidostas 56°31′18″N 21°07′26″E / 56.521667°N 21.123889°EKoordinātas: 56°31′18″N 21°07′26″E / 56.521667°N 21.123889°E |
| Apkalpe | 5 |
| Ievainotie | 1 |
| Mirušie | 4 |
| Izdzīvojušie | 1 |
| Lidaparāta tips | Tupolev Tu-134A |
| Operators | Aeroflot |
| Reģistrācijas numurs | SSSR-65031 |
| Izlidošanas vieta |
.svg){kind=small} Omska, Krievijas PFSR |
| Galamērķis |
.svg){kind=small} Liepāja, Latvijas PSR |
Negadījums labot šo sadaļu
Naktī no 21. uz 22. martu lidmašīna Tu-134A veica kravas lidojumu, kura laikā tai no Omskas uz Liepāju bija jānogādā komponenti vietējai radiorūpnīcai, Rīgas sakaru iekārtu rūpnīcas "Komutators" filiālei. Tā kā pārbūves laikā lidmašīna nebija aprīkota ar kravas durvīm, iekraušanu veica pa priekšējām pasažieru durvīm. Tajā pašā laikā iekrāvēji, lai atvieglotu savu darbu, vieglākās kastes sāka pārvietot uz aizmuguri, bet smagākās novietoja priekšā, tuvāk durvīm. Šajā gadījumā krava netika nosvērta un izlīdzināšanas diagramma netika sastādīta. Rezultātā lidmašīnas smaguma centra nobīde bija lielāka par maksimāli pieļaujamo. Vēlāk arī atklājās, ka kopējais kravas svars bija 8 tonnas, pārslogojot Tu-134 par 752 kilogramiem.[1]
22:49 pēc Maskavas laika lidmašīna pacēlās no Gorkijas (mūsdienās Ņižņijnovgoroda), kur veica starpnolaišanos, lai uzpildītu degvielu.[2] Bija jau pāri pusnaktij, kad Tu-134 tuvojās Liepājai, taču lidostas darbalaiku īpaši pagarināja šī reisa uzņemšanai. Pulkstens 00:53 sinoptiķis saņēma laikapstākļu datus: slapjš sniegs, horizontālā redzamība ir 1020 metri, vertikālā redzamība ir 100 metri, vējš gāja 230° grādu virzienā 12—16 mezglus (6,17—8,23 m/s) un spiediens bija +748 mm Hg. To atbilda laikapstākļi, vai Tu-134 varēja nolaisties, taču dēļ laikāpstākļiem, Tu-134 nedrīkstēja nolaisties šajā lidostā, tas nozīmēja, ka dispečeram šādā situācijā bija jāziņo lai Tu-134 lido uz citu lidostu, tomēr disčipers neziņoja, un otrais pilots sāka nolaisties lidostā ar 248° grādu magnētisko virzienu.[1][2]
Piloti sāka savu nolaišanos uzreiz pēc aizspārnu izlaišanas. Neatbilstības dēļ lidmašīna horizontālā lidojumā tika izlīdzināta tikai 310 metru augstumā un ar ātrumu 265 km/h, tādējādi vēlu ielidojot glisādes trajektorijā. Bez tam lidmašīna pastāvīgi šūpojās sānsverē (no vienas puses uz otru ap garenasi) un tangāžā (uz priekšu un atpakaļ ap horizontālo šķērsasi). Lidojot mākoņos, Tu-134 palidoja garām bez-virziena radiobākai 180 metru augstumā, pēc kā apkalpe atkal sāka nolaisties, lai gan lidmašīna tobrīd atradās pa labi un zem glisādes. Pēc lēmuma, apkalpe šķērsoja 80 metru agustumu, lai gan viņi nevarēja redzēt zemi, viņi negāja otrā aplī. Turklāt viņi sāka vērst lidmašīnu pa kreisi, plānojot atgriezties uz kursa līnijas un vertikālais ātrums sasniedza 8 m/s.[2]
Lidojuma augstums bija 60 metri, kad apkalpe beidzot nolēma aiziet otrā aplī, taču bija grūti ar vadības kolonnu sākt kontrolēt lidmašīnu. Atrodoties 10—12 metru augstumā, 1690 metrus no skrejceļa gala un 155 metrus pa labi no skrejceļa ass, Tu-134, ietriecās kokos, sabojājot pusi no kreisā spārna. Trieciena rezultātā lidmašīna pagriezās pa kreisi, šķērsoja skrejceļa asi un pulksten 00:57 ar 45° grādu sānsveri pa kreisi ietriecās divus metrus augstajā dzelzceļa uzbērumā un avarējot aizdegās.[2]
Katastrofā gāja bojā 4 no 5 apkalpes locekļiem, tikai lidojuma mehāniķis izdzīvoja, kaut arī tika ievainots.[2]
Apkalpe labot šo sadaļu
Lidmašīnu vadīja komandieris Nikolajs Ivanovičs Dmitrijevs (gāja bojā), otrais pilots Valērijs G. Kuzņecovs (gāja bojā), navigators Vladimirs Petrovičs Sapunovs (gāja bojā), lidojumu mehāniķis Jurijs Dmitrijevičs Stepanovs (izdzīvoja) un stjuarts-operators Karamello Avgustovičs Kauliņš (gāja bojā).[1][3]
Kabīnes ieraksta stenogramma labot šo sadaļu
Kārtībā, kārtība, labi.
(Nedzirdama balss)
Sapunov, netraucē mani.
Labi padarīts.
(Sadursme)
(Ieraksta beigas)[4]
Ieraksta segments ir publiski pieejams interneta vietnē YouTube.
Lidaparāts labot šo sadaļu
Tu-134A ar reģistrācijas numuru CCCP-65031 (rūpnīca — 48530, sērijas — 36-07) Harkivas gaisa kuģu ražošanas uzņēmums izlaida 1976. gada 27. jūlijā, un pēc divām dienām to nodeva PSRS civilās aviācijas ministrijai, kas to nosūtīja Rīgas gaisa vienībai Latavio. Sākotnēji lidmašīna veica pasažieru lidojumus, bet drīz vien tika pārveidota par kravas lidmašīnu, lai gan biļeteni par to tolaik vēl nepastāvēja. Lidmašīnas modifikācija bija vienkārša un no salona tika izņemti visi pasažieru sēdekļi, tādējādi iegūstot ietilpīgu nodalījumu. Katastrofas brīdī lidmašīnai bija 3894 lidojuma stundas.[5]
Izmeklēšana labot šo sadaļu
Kā tiešo katastrofas cēloni izmeklēšanas komisija noteica apkalpes pilotēšanas kļūdu — nolaišanos zem faktiskajiem laikapstākļiem atbilstošā pieļaujamā augstuma minimuma. Apkalpe arī nolaidās lielā vertikālā ātrumā pat pēc lēmuma pieņemšanas augstuma sasniegšanas, mēģinot saskatīt zemi, kas izslēdza drošas nolaišanās iespēju. Turklāt, pēc komisijas domām, katastrofu veicinājusi lidmašīnas nepareiza iekraušana Omskā, kā arī neapmierinošais laikapstākļu atbalsts lidostā, jo pulksten 00:55 sinoptiķis nebrīdināja dispečeru par laikapstākļu pasliktināšanos. Liepājas lidostas ekspluatācijas drošības standartus nācās paaugstināt par pusotru reizi, jo netika veikti novērojumi no bez-virziena radara radiobākas.[2]