Podgorica (serbu: Подгорица) ir pilsēta Melnkalnes dienviddaļā Zetas līdzenuma ziemeļu malā Ribnicas un Moračas upes satekvietā. Valsts lielākā pilsēta un tās faktiskā galvaspilsēta. Valsts konstitūcija nosaka, ka Melnkalnes vēsturiskā galvaspilsēta ir Cetiņe, bet administratīvā galvaspilsēta ir Podgorica, kurā atrodas valsts parlaments un valdība. Pilsētas iedzīvotāji pēc tautības — melnkalnieši — 56,96%, serbi — 26,27%, albāņi — 5,50%.

Podgorica
Podgorica
Podgorica
Karogs: Podgorica
Karogs
Ģerbonis: Podgorica
Ģerbonis
Podgorica (Melnkalne)
Podgorica
Podgorica
Koordinātas: 42°28′N 19°16′E / 42.467°N 19.267°E / 42.467; 19.267Koordinātas: 42°28′N 19°16′E / 42.467°N 19.267°E / 42.467; 19.267
Valsts Karogs: Melnkalne Melnkalne
Platība
 • pilsēta 144,1 km2
Augstums 44 m
Iedzīvotāji (2011)
 • urbānā teritorija 156 169
 • aglomerācija 187 085
Laika josla CET (UTC+1)
Pasta indeksi 81000
Tālruņu kods +382 20
Mājaslapa podgorica.me
Podgorica Vikikrātuvē

Pirms romiešu ienākšanas Podgoricas teritoriju apdzīvoja ilīriešu cilts dokleāti (docleatae) un šīs cilts galvenā pilsēta bija Dokleja (Doclea) trīs kilometrus uz ziemeļaustrumiem no mūsdienu Podgoricas.

No 5. gadsimta, kad apkārtnē ieradās slāvi, tika nodibināta Podgorica, kuru visus viduslaikus dēvēja par Ribnicu, tomēr 1326. gadā pirmoreiz minēts arī Podgoricas nosaukums. Ribnica kļuva par agrīnās slāvu valsts Dukļas centru un serbu valdnieku Nemanjiču dinastijas rašanās vietu.

1474. gadā pilsētu ieņēma osmaņi un līdz 1878. gadam tā atradās Osmaņu impērijas sastāvā, kad Berlīnes kongress to iekļāva Melnkalnes sastāvā.

Otrā pasaules kara laikā Podgorica tika bombardēta vairāk nekā 70 reizes un tika gandrīz pilnīgi nopostīta.

1946. gadā Podgorica ar nosaukumu Titograda (nosaukta Dienvidslāvijas vadītāja Josipa Broza Tito vārdā) kļuva par Melnkalnes republikas galvaspilsētu, bet kopš 2006. gada 3. jūnija Podgorica ir neatkarīgās Melnkalnes administratīvā galvaspilsēta.

Podgoricā dzimuši:

Ārējās saites

labot šo sadaļu