Ekonomiska sistēma
Ekonomiskā sistēma ir struktūra, kas nosaka, kā sabiedrība organizē savus resursus, ražo preces un pakalpojumus, sadala tos un patērē. Ekonomiskās sistēmas ietver noteikumus, principus un institūcijas, kas nosaka, kā tiek pieņemti ekonomiskie lēmumi un sadalīti ierobežotie resursi. Tā veido pamatu, uz kura balstās sabiedrības ekonomiskā darbība, un nosaka veidu, kā tiek risinātas trīs galvenās ekonomikas problēmas: ko ražot, kā ražot un kam ražot.
Ekonomisko sistēmu veidi
labot šo sadaļuŠajā sistēmā lielāko daļu resursu un ražošanas līdzekļu kontrolē privātpersonas vai uzņēmumi. Lēmumi par ražošanu un sadali tiek pieņemti, balstoties uz tirgus mehānismiem, proti, pieprasījuma un piedāvājuma spēkiem. Valsts loma ir minimāla, un tirgus regulējas pats, izmantojot konkurenci un cenu mehānismus.
Plānveida ekonomikā valsts kontrolē un plāno resursu sadali un ražošanu. Ekonomiskos lēmumus par to, ko un kā ražot, pieņem valdība, bieži vien nosakot konkrētus mērķus un plānus nākotnei. Šajā sistēmā tirgus mehānismi ir ierobežoti vai pilnībā aizstāti ar valsts plānošanu.
Jauktā ekonomika apvieno brīvā tirgus un plānveida ekonomikas elementus. Privātpersonas un uzņēmumi var kontrolēt daļu no ražošanas un resursiem, bet valsts var iejaukties, lai regulētu tirgu, nodrošinātu taisnīgumu vai veicinātu sabiedrības labklājību. Šāda ekonomiskā sistēma ir izplatīta daudzās pasaules valstīs, tostarp Latvijā.
- Naturālā jeb pašpietiekamā ekonomika
Šāda veida ekonomika ir raksturīga agrākām sabiedrībām, kurās cilvēki ražoja preces un pakalpojumus galvenokārt savām vajadzībām, nevis tirdzniecībai. Naturālajā ekonomikā apmaiņa var notikt tieši, bez naudas izmantošanas, piemēram, bartera veidā.
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Ekonomiska sistēma.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)