Tirgumureša
Tirgumureša (rumāņu: Târgu Mureș, IPA: [ˈtɨrɡu ˈmureʃ]) jeb Marošvāsārheja (ungāru: Marosvásárhely, IPA: [ˈmɒroʃvaːʃaːrhɛj]) ir Rumānijas pilsēta Transilvānijā un Murešas žudeca administratīvais centrs. Tā izvietojusies Murešas upes abos krastos, 330 km attālumā no Bukarestes. 2021. gada tautskaites laikā Tirgumurešā dzīvoja 116 033 iedzīvotāji, padarot to par 16. lielāko Rumānijas pilsētu pēc iedzīvotāju skaita.
| Tirgumureša | ||
|---|---|---|
| Pilsēta | ||
| Târgu Mureș | ||
 | ||
| ||
  Tirgumureša | ||
| Koordinātas: 46°32′44″N 24°33′45″E / 46.54556°N 24.56250°EKoordinātas: 46°32′44″N 24°33′45″E / 46.54556°N 24.56250°E | ||
| Valsts |
 Rumānija | |
| Žudecs | Murešas žudecs | |
| Platība | ||
| • Kopējā | 49,3 km2 | |
| Iedzīvotāji (2021)[1] | ||
| • kopā | 116 033 | |
| • blīvums | 2 353,6/km² | |
| Laika josla | EET (UTC+2) | |
| • Vasaras laiks (DST) | EEST (UTC+3) | |
| Mājaslapa |
www | |
 Tirgumureša Vikikrātuvē | ||
Kaut arī kopš 2002. gada ungāri Tirgumurešā ir mazākumtautība, pilsētā vēl aizvien dzīvo lielākā ungāru kopiena Rumānijā,[2] un tā ir nozīmīgākais ungāru kultūras un izglītības centrs Rumānijā.[3] 2021. gadā 34,99% pilsētas iedzīvotāju bija etniskie ungāri.
Ievērojamākais apskates objekts pilsētā ir viduslaiku cietoksnis un Rožu laukums ar baroka, klasicisma un jūgendstila apbūvi, tostarp, Sv. Jāņa Kristītāja baznīcu, franciskāņu torni, kultūras pili un rātsnamu. Pilsēta pirmoreiz minēta 1332. gadā. Līdz pat 17. gadsimtam Tirgumurešai bija svarīga loma Transilvānijas hercogistes politikā un ekonomikā: pilsētā sasauca neskaitāmas protestantu sinodes un kopš 1439. gada pavisam 36 reizes noturēja Transilvānijas parlamenta sēdes, kur piedalījās, citstarp, Lajošs I Lielais, Jānošs Huņadi, Johans Sigismunds Zapoļa un Ferencs II Rākoci.[4]
Etimoloģija
labot šo sadaļuPilsētas rumāņu nosaukums Târgu Mureș ir analoģisks ungāru Marosvásárhely un tulkojams kā "Tirgus pie Murešas", kur rumāņu Târg un ungāru Vásárhely nozīmē "tirgus". Vietējie ungāri sarunvalodā pilsētas nosaukumu bieži vien saīsina uz Vásárhely. Sākotnējais rumāņu pilsētas nosaukums 17. gadsimtā bija Ošorheja (rumāņu: Oșorhei vai Oșorheiu), kas ir tiešs fonētisks atvasinājums no ungāru valodas.
Savukārt vācu valodā pilsētas nosaukums ir Neimarkta pie Mīrešas (vācu: Neumarkt am Mieresch), kas nozīmē "Jaunais tirgus pie Mīrešas (Murešas)" un sarunvalodā bieži tika vienkāršots uz Neimarkta (vācu: Neumarkt) vai Markštate (vācu: Markstadt), kas Transilvānijas sakšu dialektā tika transliterēts kā Nai Mark vai Nai Muark.
Vēsture
labot šo sadaļu
Līdz 13. gadsimtam pilsētas vietā pastāvēja Dominikāņu baznīca, ko mongoļi iebrukuma laikā sagrāva. Apdzīvotā vieta pirmoreiz vēstures avotos minēta 1332. gadā, kad Franciskāņu mūki uzcēla klosteri, ap kuru vēlāk izveidojās citadele.
1405. gadā Ungārijas karalis Sigismunds Luksemburgs piešķīra apdzīvotajai vietai gadatirgu rīkošanas tiesības. Sākot ar 1439. gadu tajā sasauca pavisam 36 Transilvānijas parlamenta sēdes. 1470. gadā karalis Māķāšs Huņadi piešķīra apdzīvotajai vietai tiesu privilēģiju, bet 1482. gadā pilsētas tiesības. 1492. gadā Transilvānijas vaivads Stefans V Batorijs Franciskāņu klosteri nocietināja, izveidojot citadeli.
1557. gadā Sēkeju Vāsārhejā (ungāru: Szekely Vásárhely) dibināja reformātu koledžu, kas kļuva par pirmo ungāru izglītības iestādi Transilvānijā. 1571. gada Transilvānijas parlamenta sesijā pasludināja ticības brīvību, tādējādi ļaujot sludināt uniātiem.
Pilsētu un citadeli 1600.—1601. un atkārtoti 1602. gadā pēc Rūdolfa II Hābsburga pavēles pilnībā nopostīja Svētās Romas impērijas karaspēks. Citadeli atjaunoja laikā no 1614. līdz 1653. gadam, un 1616. gadā Transilvānijas hercogs Gābors Betlens Marošai-Vāsārhejai (ungāru: Maros-Vásárhely) piešķīra karaliskās brīvpilsētas statusu.
Saimnieciskais pagrimums iestājās, sākot ar osmaņu un tatāru karaspēka 1658. gada iebrukumu, kā laikā pilsētu nodedzināja. Pilsētu atkal postīja ugunsgrēks 1662. gadā, vācu karaspēka iebrukums 1687. gadā, kurucu iebrukums 1704. gadā un visbeidzot Austrijas iebrukums 1706. gadā. Tam sekoja vairākkārtējas mēra epidēmijas 1709., 1719. un 1738.–1739. gadā.
Marošvāsārhejas sabiedriskajā un saimnieciskajā dzīvē bija vērojams uzplaukums pēc 1754. gada, kad pilsēta kļuva par mītni Transilvānijas hercogistes Augstākajai tiesai. 1802. gadā grāfs Sāmuels Teleki atvēra bibliotēku ar 40 000 sējumu.
No 1900. līdz 1912. gadam pilsētas mērs Ģerģs Bernādi, kura laikā bija vērojams straujš uzplaukums. Pēc viņa iniciatīvas tika īstenota pilsētas centra revitalizācija, kuras ietvaros uzbūvēja jūgendstila rātsnamu un kultūras pili.
Pēc Pirmā pasaules kara Marošvāsārheja līdz ar Transilvāniju nonāca Rumānijas sastāvā un tika pārdēvēta par Ošorheju. Atrodoties Rumānijas pārvaldē, ungāru īpatsvars 20. gadsimta gaitā saruka no 89,3% 1910. gadā līdz 51,4% 1992. gadā.
No 1940. septembra līdz 1944. gadam Otrās Vīnes arbitrāžas rezultātā pilsēta kopā ar Sēkeju zemi nonāca Ungārijas Karalistes sastāvā un tai īslaicīgi atgrieza ungāru nosaukumu "Marošvāsārheja". Pēc tam, kad 1944. gadā Nacistiskā Vācija okupēja Ungāriju, Tirgumurešā izveidoja ebreju geto. 1944. gada oktobrī pilsēta atgriezās rumāņu pārvaldē, un tai atjaunoja rumāņu nosaukumu "Tirgumureša".
Īsi pēc 1989. gada Rumāņu revolūcijas, 1990. gada martā, Tirgumurešā izcēlās sadursmes etnisko ungāru un rumāņu starpā.
Demogrāfija
labot šo sadaļu| Gads | Iedzīvotāju skaits | Rumāņi | Ungāri | Vācieši | Ebreji | Čigāni | Citi |
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| 1850 | 7 855 | 6.0% | 82.6% | 3.1% | 2.6% | 3.6% | 2.1% |
| 1869 | 12 678 | 5.2% | 88.9% | 3.5% | n.a. | n.a. | 2.4% |
| 1900 | 20 229 | 11.6% | 83.3% | 3.6% | n.a. | n.a. | 1.5% |
| 1910 | 25 517 | 6.7.% | 89.3% | 2.4% | n.a. | n.a. | 1.6% |
| 1930 | 40 058 | 26.7% | 57.2% | 1.7% | 12.1% | 1.1% | 1.2% |
| 1966 | 86 464 | 28.3% | 70.9% | 0.6% | n.a. | n.a. | 0.2% |
| 1977 | 127 783 | 34.8% | 63.6% | 0.6% | 0.4% | 0.5% | 0.1% |
| 1992 | 164 445 | 46.1% | 51.4% | 0.3% | 0.1% | 2% | 0.1% |
| 2002 | 149 577 | 50.4% | 46.7% | 0.2% | n.a. | 2.4% | 0.3% |
| 2011[5] | 134 290 | 51.9% | 45.2% | 0.2% | 0.1% | 2.4% | 0.1% |
| 2021[6] | 116 033 | 54.8% | 41.8% | 0.1% | 0.0% | 3.0% | 0.2% |
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Q106566382.
- ↑ Atbilstoši 2002. gada tautas skaitīšanai, lielākā ungāru kopiena Rumānijā dzīvo Tirgumurešā ar 70 108 cilvēkiem, kam seko Kluža-Napoka ar ar 60 987 un Oradja ar 56 985 etniskajiem ungāriem
- ↑ Konrad Gündisch, "Hauptstädte" in Siebenbürgen, În: Harald Heppner, Hauptstädte zwischen Save, Bosporus und Dnjepr, Vīne: 1998, 61. lpp.
- ↑ Biblioteca Electronică Maghiară: Istoria Transilvaniei, Principatul lui Rákóczi, V.
- ↑ «Targu Mures ethnic composition». INSSE. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 26. novembris. Skatīts: 2012. gada 12. marts.
- ↑ «Rezultate definitive: Caracteristici etno-culturale demografice». Recensamantromania.ro. Skatīts: 2023. gada 28. jūlijs.
 | Šis ar Rumāniju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |