Teleskops

Šis raksts ir par ierīci, kas palielina tālu esošu ķermeņu attēlus. Par zvaigznāju skatīt rakstu Teleskops (zvaigznājs).

Teleskops (grieķu: τῆλε, tele — ‘tāls’ un σκοπεῖν, skopein — ‘skatīties’) ir jebkura iekārta, kas savāc un fokusē elektromagnētisko starojumu, un to izmanto, lai aplūkotu tālu priekšmetu un objektu attēlus. Teleskopi palielina objektu šķietamo lielumu un spilgtumu, tā ļaujot pētīt citādāk nesaskatāmus objektus un parādības.

Spoguļteleskops

Spoguļteleskops

Darbības princips

Teleskopa objektīvs savāc gaismu un izveido objekta attēlu, bet okulārs to palielina un padara ērti aplūkojamu. Objektīvu un okulāru novieto tā, lai to fokusi sakristu.^{[nepieciešama atsauce]} Teleskopa fokusā stari krustojas, tādēļ veidojas apgriezts attēls.

Daudzi teleskopi veido debess ķermeņu vizuālus attēlus. Ir arī tādi teleskopi, kas uztver nevis starojumu, bet gan elementārdaļiņu plūsmas no kosmosa.

Teleskopu izmantošana

Tā kā astrofizikālie objekti, atskaitot Mēnesi, atrodas tik tālu, ka to tieši pētījumi vismaz pagaidām nav iespējami, astronomi cenšas "izspiest" maksimālu informāciju no debess ķermeņu elektromagnētiskā starojuma. Vairākumā gadījumu debess ķermeņu starojums ir ļoti vājš, tādēļ nepieciešami lieli starojuma koncentratori. Arī objektu leņķiskie izmēri ir mazi, tāpēc astronomi tiecas pēc maksimālas izšķirtspējas, kas ļauj saskatīt vairāk objekta detaļu. Novērojumu iespējas ierobežo Zemes atmosfēra, kas ir selektīvi caurlaidīga. Lai izvairītos no tās ietekmes, atsevišķos gadījumos teleskopus nākas pacelt kosmosā. No sacītā nav grūti secināt, ka, lai iegūtu jaunu informāciju par Visumu, astronomiem jāizmanto dažādas tehnoloģiskas "viltības" un komplicētas datu apstrādes metodes. Vēsturiski pirmā izveidojās optiskā astronomija, kuras teleskopu ēras vēsture ir jau 400 gadus gara. Taču tikai 20. gadsimtā šī zinātne kļuva par visu viļņu astronomiju, kad optiskajai astronomijai pievienojās radioastronomija, bet vēlāk sākās novērojumi arī citos starojuma diapazonos.

Vēsture

Viljama Heršela "40 pēdu teleskops"

Uzskata, ka pirmo teleskopu astronomijā pielietoja Galileo Galilejs 1609. gadā. Drīz pēc tam Johans Keplers aprakstīja lēcu optikas principus, ieskaitot aprakstu astronomiskam teleskopam ar divām izliektām lēcām (ko tagad parasti sauc par Keplera teleskopu).

Laika posmā no 1785. līdz 1789. gadam Viljams Heršels izgatavoja "40 pēdu teleskopu", kurš nākamos 50 gadus bija lielākais teleskops visā pasaulē.

Teleskopu veidi

Praksē biežāk izmantotās iekārtas Visuma novērošanai:

• reflektors, arī spoguļteleskops
• refraktors, arī lēcu teleskops
• radioteleskops
• rentgenteleskops

Teleskopi kosmosā

Teleskopi orbitālajās observatorijās tiek izvietoti, jo Zemes atmosfēra aiztur lielāko daļu no elektromagnētiskajiem viļņiem, kā arī dažādas atmosfēras parādības traucē kvalitatīvi uztver to elektromagnētiskā starojuma daļu (redzamo gaismu un radioviļņus), kas tomēr nonāk līdz Zemes virsmai.

Viena no visplašāk zināmajām orbitālajām observatorijām ir Habla kosmiskais teleskops (HST). Plašu publicitāti ir ieguvis arī Džeimsa Veba kosmiskais teleskops (JWST), kuru plāno palaist orbītā ap 2018. gadu.

Viena no visplašāk zināmajām orbitālajām observatorijām ir Habla kosmiskais teleskops (HST). Plašu publicitāti ir ieguvis arī Džeimsa Veba kosmiskais teleskops (JWST), kuru sākotnēji bija paredzēts palaist orbītā 2018. gada decembrī, bet pēc tam palaišanas laiks sākotnēji tika atlikts uz 2020. gada maiju, vēlāk uz 2021. gada 30. martu.

Tā iegūto attēlu izšķirtspēja būšot vēl lielāka par iepriekšējiem teleskopiem kosmosā, un līdz ar to tas visticamāk nomainīs Habla teleskopu.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Teleskops.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Zinātniskās fantastikas enciklopēdijas raksts (angliski)