Olnīca

(Pāradresēts no Olnīcas)
Sievietes olnīca

Olnīcas (latīņu: ovarium, dsk. Ovarien) ir sieviešu reproduktīvās sistēmas dzimumdziedzeri, kuros norisinās olšūnu un dzimumhormonu (estrogēna un progesterona) veidošanās. Tas ir pāra orgāns, kas atrodas iegurņa dobumā. Sieviešu olnīca pieaugušai sievietei ir aptuveni 3,5 x 1,5 x 1 cm liela. Parasti cikla ietvaros ovulācija notiek tikai vienā no olnīcām, atbrīvojot apaugļojamu olšūnu katrā menstruālajā ciklā. Olnīcas ir visu mugurkaulnieku sugu mātītēm. Kaut arī putnu mātītēm ir divas olnīcas, tikai viena no tām ir funkcionējoša. Vīrišķos dzimumdziedzerus sauc par sēkliniekiem.

Sievietes olnīcas katru mēnesi nogatavina vienu olšūnu, vienā vai otrā olnīcā. Retos gadījumos ovulācija var notikt abās olšūnās vienlaicīgi. Olnīcu jeb menstruālais cikls norit vidēji 28 dienas, cikls var variēt no 21 līdz 35 dienām. Katru mēnesi nogatavojas viens vadošais folikuls, olnīcā sasniedzot 25 mm izmēru un apmēram 14. cikla dienā notiek ovulācija. Folikuls plīst un olšūna aizceļo pa olvadu uz dzemdi. Apaugļošana norit olvadā.

Cikla sākumā olnīcas producē estrogēnu un stimulē endometrija veidošanos dzemdē. Pēc ovulācijas folikula atliekas olnīcā kļūst par dzelteno ķermeni jeb corpus luteum un producē progesteronu. Progesterona ietekmē endometrijā notiek virkne pārmaiņu, kuru rezultātā apaugļota olšūna ir spējīga ieligzdoties. Ja olšūna netiek apaugļota, seko endometrija noārdīšanās, kas izpaužas kā cikla asiņošana. Sieviete piedzimst ar apmēram 400.000 nenobriedušām olšūnām katrā olnīcā, dzīves laikā jaunas neveidojas, bet katru mēnesi tiek nogatavināta viena jau no piedzimšanas esošām.

Olnīcu galvenās funkcijas ir olšūnas nobriedināšana un sievišķo hormonu sintēze.