Svina baltums

Svina baltums jeb svina baltais (flake white, Kremnitzerweiss, blanc d'argent) ir mākslīgi iegūts svinu saturošs balts pigments. Pēc sastāva tas ir svina karbonāta (apmēram 70 %) maisījums ar svina hidroksīdu (30 %). Šo savienojumu proporcijas katrā pigmenta šķirnē ir citādas. Svina baltais ir pazīstams no seniem laikiem, to apraksta sengrieķu un romiešu autori, viduslaikos to ražoja Venēcijā un Holandē. Ievērojamas ražošanas vietas bija Ungārijas pilsēta Kremnica, vēlāk Austrijas pilsēta Kremsa. Šo pilsētu nosaukumus nes labākās svina baltā šķirnes. Svina balto ieguva ar vairākām metodēm, kas ietver sevī vai nu metāliskā svina pakļaušanu etiķskābes tvaiku un ogļskābās gāzes iedarbībai vai arī svina savienojumu un to šķīdumu apstrādi ar ogļskābo gāzi. Modernāka metode ir svina baltā iegūšana elektrolītiski.

Uz svina cilindra izveidojies svina baltums

Svina baltajam ir vesela rinda labu īpašību, kas to padara neaizvietojamu eļļas glezniecībā. Galvenā no tām ir lieliskā savienojamība ar eļļu, kuru tas uzņem 20-30%. Svina baltais ar to veido zināmu daudzumu svina ziepju, kas darbojas kā žūšanas katalizators — sikatīvs, paātrinot atmosfēras skābekļa piesaistīšanu un eļļas sacietēšanu. Krāsa žūst ātri un sacietē vienmērīgi visā biezumā, neveidojot plēvīti. Labi piesaistās citiem krāsu slāņiem un rada piemērotu virsmu nākamo slāņu piesaistei, kas uz svina baltās neveido pārrāvumus. Arī citas, lēnāk žūstošās krāsas, sajauktas ar svina balto, žūst ātrāk. Svina baltā krāsa veido labi sedzošu, lēni novecojošu un atmosfēras izturīgu slāni. Šī krāsa ir kā radīta daudzslāņu glezniecībai. Par to liecina visa Eiropas glezniecība — vecmeistaru darbi, kas gleznoti, izmantojot sarežģītu pagleznojumu un lazējumu struktūru, ir lieliski saglabājušies.

Svina baltajam piemīt arī dažas lietošanu ierobežojošas īpašības. Pigments ir indīgs, tas nedrīkst iekļūt gremošanas traktā. Ar to strādājot, vajadzētu lietot roku aizsargkrēmu, jo tas var uzsūkties arī caur ādu. Tieši toksiskuma dēļ daudzas firmas šo pigmentu vairs neražo un mūsdienās to izmanto tikai glezniecībā lietojamām krāsām. Svina baltais melnē, reaģējot ar sērūdeņraža zīmēm atmosfērā, kā arī brīvu sēru citos, ar to sajauktos pigmentos, tāpēc to nedrīkst lietot līmes tehnikās un kopā ar nekvalitatīviem pigmentiem eļļas tehnikā. Literatūrā sastopamais brīdinājums par svina baltā īpašību zaudēt segtspēju vairāk ir saistīts ar eļļas izmaiņām novecojot. To pašu var teikt arī par svina baltajam piedēvēto dzeltēšanu. Citiem baltajiem pigmentiem piemīt atsevišķas labas īpašības, bet tie nav piemēroti pastozai daudzslāņu glezniecībai.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Svina baltums.