Kremnica
Kremnica (slovāku: Kremnica) ir pilsēta Slovākijā, Banska Bistricas apgabala Žaras pie Hronas apriņķī. Pilsēta ar labi saglabājušos viduslaiku apbūvi. Šeit atrodas pasaulē vecākā aktīvā monētu kaltuve.
| Kremnica | ||
|---|---|---|
| Kremnica | ||
 Kremnica | ||
| ||
  Kremnica | ||
| Koordinātas: 48°41′59″N 18°54′57″E / 48.69972°N 18.91583°EKoordinātas: 48°41′59″N 18°54′57″E / 48.69972°N 18.91583°E | ||
| Valsts |
 Slovākija | |
| Apgabals | Banska Bistricas apgabals | |
| Apriņķis | Žaras pie Hronas apriņķis | |
| Pilsētas tiesības | 1328 | |
| Platība | ||
| • Kopējā | 43,13 km2 | |
| Augstums | 550 m | |
| Iedzīvotāji (2021)[1] | ||
| • kopā | 4 934 | |
| Laika josla | CET (UTC+1) | |
| • Vasaras laiks (DST) | CEST (UTC+2) | |
| Mājaslapa |
www | |
 Kremnica Vikikrātuvē | ||
Vēsture Labot
Pilsēta attīstījusies kā zelta ieguves vieta no 9. gadsimta. Tāpat kā lielākā daļa no Slovākijas teritorijas, Kremnica gadsimtiem atradusies Ungārijas sastāvā, tās ungāriskais nosaukums ir Kermecbāņa (Körmöcbánya). Pilsēta viduslaikos bija lielākais zelta ieguves centrs Eiropā. 1328. gadā Ungārijas karalis Kārols I Kremnicai piešķīra pilsētas tiesības, un jau tolaik šeit darbojās monētu kaltuve. Kaltuve ražoja florīnus (forintus) un dukātus, izveidojoties par Ungārijas galveno monētu kaltuvi. Pēc Pirmā pasaules kara iekļāvās Čehoslovākijā. 20. gadsimta 70. gados tika pārtraukta zelta ieguve pilsētas apkaimē. No 1993. gada - Slovākijas sastāvā.
Ekonomika Labot
Pilsētā darbojas monētu kaltuve, kura citu starpā kaļ Slovākijas eiro monētas.
Cilvēki Labot
Pēc etniskās piederības vairums pilsētas iedzīvotāju ir slovāki (95,8 %). Pēc reliģiskās pārliecības - katoļi (64,9 %), nereliģiozi (22,6 %) un luterāņi (5,8 %).
Skatīt arī Labot
Atsauces Labot
Ārējās saites Labot
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kremnica.- Kremnicas monētu kaltuve
 | Šis ar Slovākiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |