Kremnica

pilsēta Slovākijā

Kremnica (slovāku: Kremnica) ir pilsēta Slovākijā, Banska Bistricas apgabala Žaras pie Hronas apriņķī. Pilsēta ar labi saglabājušos viduslaiku apbūvi. Šeit atrodas pasaulē vecākā aktīvā monētu kaltuve.

Kremnica
Kremnica
Kremnica
Kremnica
Ģerbonis: Kremnica
Ģerbonis
Kremnica (Slovākija)
Kremnica
Kremnica
Koordinātas: 48°41′59″N 18°54′57″E / 48.69972°N 18.91583°E / 48.69972; 18.91583Koordinātas: 48°41′59″N 18°54′57″E / 48.69972°N 18.91583°E / 48.69972; 18.91583
Valsts Karogs: Slovākija Slovākija
Apgabals Banska Bistricas apgabals
Apriņķis Žaras pie Hronas apriņķis
Pilsētas tiesības 1328
Platība
 • Kopējā 43,13 km2
Augstums 550 m
Iedzīvotāji (2021)[1]
 • kopā 4 934
Laika josla CET (UTC+1)
 • Vasaras laiks (DST) CEST (UTC+2)
Mājaslapa www.kremnica.sk
Kremnica Vikikrātuvē

Vēsture labot šo sadaļu

Pilsēta attīstījusies kā zelta ieguves vieta no 9. gadsimta. Tāpat kā lielākā daļa no Slovākijas teritorijas, Kremnica gadsimtiem atradusies Ungārijas sastāvā, tās ungāriskais nosaukums ir Kermecbāņa (Körmöcbánya). Pilsēta viduslaikos bija lielākais zelta ieguves centrs Eiropā. 1328. gadā Ungārijas karalis Kārols I Kremnicai piešķīra pilsētas tiesības, un jau tolaik šeit darbojās monētu kaltuve. Kaltuve ražoja florīnus (forintus) un dukātus, izveidojoties par Ungārijas galveno monētu kaltuvi. Pēc Pirmā pasaules kara iekļāvās Čehoslovākijā. 20. gadsimta 70. gados tika pārtraukta zelta ieguve pilsētas apkaimē. No 1993. gada - Slovākijas sastāvā.

Ekonomika labot šo sadaļu

Pilsētā darbojas monētu kaltuve, kura citu starpā kaļ Slovākijas eiro monētas.

Cilvēki labot šo sadaļu

Pēc etniskās piederības vairums pilsētas iedzīvotāju ir slovāki (95,8 %). Pēc reliģiskās pārliecības - katoļi (64,9 %), nereliģiozi (22,6 %) un luterāņi (5,8 %).

Skatīt arī labot šo sadaļu

Atsauces labot šo sadaļu

Ārējās saites labot šo sadaļu