Svētais Izidors no Seviljas
Svētais Izidors no Seviljas (spāņu: San Isidoro de Sevilla, latīņu: Isidorus Hispalensis; dzimis 560. gadā Kartahenas provincē Spānijā, miris 636. gada 4. aprīlī) bija Seviljas arhibīskaps un baznīcas doktors, teologs un zinātnieks, viens no baznīcas tēviem. Viņš tiek uzskatīts kā viens no izcilākajiem agro viduslaiku enciklopēdistiem un garīgo rokasgrāmatu sastādītājiem. Svēto Izidoru uzskata par pēdējo Vakareiropas patristikas pārstāvi.
Svētais Izidors no Seviljas | |
---|---|
![]() Sv. Izidors mākslinieka Murillo gleznā | |
bīskaps, baznīcas doktors | |
Dzimis |
560. gadā Kartahena, Spānija |
Miris |
636. gada 4. aprīlī Sevilja, Spānija |
Godā | Romas katoļu baznīca |
Kanonizācija | 1598. gadā, Roma — pāvests Klements VIII |
Piemiņas diena | 9. aprīlis |
Svētais aizbildnis | internets, programmētāji, studenti |
BiogrāfijaLabot
Svētais Izidors piedzima Spānijas dienvidaustrumos, ap 560. gadu (pēc dažiem avotiem no 566. — 570. gadam), bet viņa ģimene nāca no Kartahenas. Izidora tēvs, ciltstēvi nāk pat no grieķu un romiešu aristrokrātu ģimenēm, bija Kartahenas pilsētas prefekts. Māte, Teodora, bija attāla vestgotu karaļu radiniece. Izidors ģimenē bija jaunākais no četriem bērniem. Viņa brālis Leandrs vēlāk kļuva par Seviljas arhibīskapu un Fulgencijs — Kartahenas un Astihi bīskaps, bet māsa Florentina — vairāku klosteru abate un dzejniece. Pēc tam, kad Kartahenu iekaroja bizantieši, ģimene pārcēlās uz Sevilju. Pēc vecāku nāves, rūpes par Izidora audzināšanu uzņēmās viņa vecākais brālis, Leandrs. Seviljas katedrāles skolā Izidors apguva latīņu, grieķu un ebreju valodas.[1]
AtsaucesLabot
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Svētais Izidors no Seviljas |
- ↑ Mieram tuvu, 2013. Aprīlis, nr. 4 (165). Rīga, KALA Raksti.
Šis biogrāfiskais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
Šis ar reliģiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |