Suņdzi

Suņdzi (ķīniešu: 孫子, piņjiņs: Sūnzǐ, dzimis aptuveni 544. gadā p.m.ē., miris 496. vai 470. gadā p.m.ē.) bija ķīniešu karavadonis, militārais stratēģis, rakstnieks un domātājs, dzīvojis Pavasara un Rudens periodā, kas bija daļa no Džou dinastijas pastāvēšanas laika. Suņdzi tradicionāli tiek uzskatīts par militārā traktāta “Kara māksla” autoru. Burtiskā tulkojumā ‘Suņdzi’ nozīmē ‘Meistars Suņs’.

Suņdzi 孫子 Suņdzi statuja Personīgā informācija Dzimis 544. gadā p.m.ē. (tradicionāli uzskatītais gads) Miris 496. gadā p.m.ē. (tradicionāli uzskatītais gads, vēl kā miršanas gads bieži tiek minēts 470. gads p.m.ē.) Mudu, Džou dinastija

Literārā darbība Nodarbošanās militārpersona, rakstnieks, filozofs Valoda ķīniešu valoda Temati militārā stratēģija Slavenākie darbi “Kara māksla”

Biogrāfiskās ziņas

Suņdzi dzimis Ci valstī, kalpojis U valsts vadonim Ho Ļujam. Pildīdams karavadoņa pienākumus, Suņdzi sakāvis un ieņēmis spēcīgo Ču valsti, sakāvis Ci un Cziņu valstu karaspēkus. Pateicoties viņa uzvarām, U valsts pieņēmās varenībā un iekļāvās civilizēto Ķīnas, pār kuru valdīja Džou dinastijas valdnieki, teritoriju vidū, savukārt Ho Ļujs tika atzīts par džuhou - starptautiski atzītas vasaļvalsts valdnieku.

Pēc Sima Cjaņa rakstītā, Ho Ļujs ir uzaicinājis Suņdzi uz pārrunām par kara lietām. Lai Suņdzi varētu uzskatāmāk nodemonstrēt stāstīto, valdnieks nodeva karavadoņa rīcībā savu harēmu. Suņdzi sadalīja harēmu divās daļās, par katras daļas komandieri iecēla pa vienai no valdnieka iecienītākajām mīļākajām, paskaidroja kara pavēles un kas ir jādara, kad tās tiek saņemtas. Kad Suņdzi sāka komandēt — neviens viņu neklausīja un visi smējās, uzskatot to par joku. Tā tas atkārtojās vairākas reizes. Tad Suņdzi valdniekam paskaidroja, ka karavadoņa pavēļu neizpildīšana ir ļoti nopietns armijas disciplīnas pārkāpums pie kā ir vainīgi komandieri un lika sodīt ar nāvi abas valdnieka mīļākās. Valdnieks, sapratis, ka tas nav joks, lūdza atcelt pavēli, bet Suņdzi paskaidroja, ka armijā kara laikā karavadonim ir lielāka teikšana nekā valdniekam un uzstāja uz savu. Sievietes tika sodītas ar nāvi. Pēc tam Suņdzi pavēles tika izpildītas.^{[nepieciešama atsauce]}

Pensionējies no dienesta, pēc Ho Ļuja lūguma Suņdzi sarakstīja traktātu “Kara māksla” (孫子兵法; citi nosaukuma varianti ir “Skolotāja Suna Traktāts” (Suņ-dzi bin fa), “Sundzi par kara mākslu”, “Skolotāja Suna Kara Likumi”), kas ir vispopulārākais seno ķīniešu traktāts par politiku un stratēģiju. Šis darbs ir tradicionālās “kara filozofijas skolas” (bin-dzja) kanona “Septiņas grāmatas” (U dzin ci šu) pamatā.

Pēc darba uzrakstīšanas atgriezies dzimtenē, kur miris no vecuma.

Piezīmes

• Liela daļa no informācijas, ko zinām par Suņdzi dzīvi, nāk no vēsturnieka Sima Cjaņa (145. vai 135. p.m.ē. - 90. p.m.ē.) “Vēstures piezīmēm” (Ši dzi).

Ārējās saites

• «Sundzi» (angļu). Encyclopedia Britannica.
• «Сунь-цзы» (krievu). Большая российская энциклопедия. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 23. novembrī. Skatīts: 2020. gada 9. oktobrī.