Suņa sirds (filma)
"Suņa sirds" ir padomju satīriska zinātniskās fantastikas divu sēriju televīzijas filma, kas 1988. gadā uzņemta kinostudijā Ļenfiļm. Filma veidota pēc padomju krievu rakstnieka Mihaila Bulgakova garā stāsta "Suņa sirds". Filmas režisors ir Vladimirs Bortko, galvenās lomas tēlo Jevgeņijs Jevstigņejevs, Boriss Plotņikovs, Vladimirs Tolokoņņikovs, Romans Karcevs.
"Suņa sirds" | |
---|---|
Oriģinālais nosaukums | Собачье сердце |
Žanrs | zinātniskā fantastika, satīra |
Režisors | Vladimirs Bortko |
Scenārija autors |
|
Galvenajās lomās | |
Mūzika | Vladimirs Daškevičs |
Operators | Jurijs Šaigardanovs |
Studija | Ļenfiļm |
Izdošana | 1988 |
Ilgums | 131 minūtes |
Valsts | PSRS |
Valoda | krievu |
IMDb profils |
Sižets
labot šo sadaļuFilmas notikumi norisinās Maskavā neilgi pēc Oktobra revolūcijas. Profesors Filips Preobraženskis pēta organismu atjaunošanās iespējas un iecerējis veikt eksperimentu — pārstādīt sunim cilvēka hipofīzi un dzimumdziedzerus. Uz ielas profesors atrod klaiņojošu suni un to ar ēdienu ievilina savās mājās. Sunim dod vārdu Šariks, profesora darbinieki viņu labi aprūpē. Šariks pie sevis prāto, kāpēc gan viņu pieņēmuši tik labā vietā. Viņš nezina, ka ar viņu veiks eksperimentu. Pēc kāda laika profesors saņem ziņu, ka kautiņā miris kāds dzērājs un huligāns Kļims Čugunkins, kas kļūst par orgānu donoru profesora eksperimentam. Pēc orgānu pārstādīšanas sunim Šarikam notiek izmaiņas un drīz Šariks jau līdzinās cilvēkam. Ziņas par eksperimenta panākumiem izplatās. Profesors Šariku aizved uz zinātnisko sanāksmi parādīt saviem kolēģiem.
Par Šariku ieinteresējas arī mājas komitejas priekšsēdētājs Švonders. Viņš izsniedz Šarikam dokumentu uz Poligrāfa Šarikova vārda, iekārto darbā pie klaiņojošo dzīvnieku ķeršanas. Šarikovam īpaši padodas klejojošu kaķu ķeršana. Viņš saka, ka "sajūt tos ar sirdi". Būdams komunistiski noskaņots aktīvists, Švonders veicina Šarikova pašapziņu, propagandē strādnieku tiesības pretstatā visādiem inteliģentiem. Šarikovam arvien vairāk izpaužas no donora Kļima mantotās negatīvās rakstura īpašības. Šarikovs uzvedas rupji, raksta sūdzības par profesoru, demolē dzīvokli. Beigās profesoram nekas cits neatliek, kā atkal veikt operāciju Šarikovam, šoreiz pacientam pārstādot atpakaļ suņa hipofīzi, un drīz vien viņš atkal kļūst par suni Šariku.
Lomās
labot šo sadaļu- Jevgeņijs Jevstigņejevs — profesors Filips Preobraženskis
- Boriss Plotņikovs — Ivans Bormentāls, profesora asistents
- Vladimirs Tolokoņņikovs — Poligrāfs Šarikovs
- Romans Karcevs — Švonders, mājas komitejas priekšsēdētājs
- Ņina Ruslanova — Darja Ivanova, virēja profesora mājās
- Olga Meļikova — Zinaīda Buņina, profesora kalpone
- Aleksejs Mironovs — Fjodors, Šveicars
- Anželika Nevoļina — Vasņecova, mašīnrakstītāja
Interesanti fakti
labot šo sadaļu- Režisors Bortko filmu ir veidojis melnbaltu, iekrāsojot to sēpijas tehnikā. Tas piedod filmai autentisku noskaņu, atveidojot notikumus uz 1920. gadu Padomju Krievijas fona.
- Filmēšana norisinājās Ļeņingradā, lai gan filmas darbība notiek Maskavā.[1]
- Klaiņojoša suņa Šarika lomai izvēlējās no 20 suņiem vienu — milicijas dienesta suni vārdā Karajs.[2] Pēc tam suns piedalījās vēl četrās filmās.[3]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «Фильм «Собачье сердце», или как Москву снимали в Питере». http://black-mile.livejournal.com.
- ↑ «"Собачье сердце" спасло Евстигнеева. Все тайны съемок легендарного фильма Владимира Бортко». sobesednik.ru. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 5. maijā. Skatīts: 2017. gada 20. oktobrī.
- ↑ «Тайны советского кино. «Собачье сердце»». ТВ Центр.
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Собачье сердце interneta lapā «Энциклопедия отечественного кино» (krieviski)
- Собачье сердце Arhivēts 2018. gada 18. jūnijā, Wayback Machine vietnē. Рускино.ру profils (krieviski)
- Вергелис А. П. Шариков преображенный Новый берег 2016, 53 (krieviski)
- IMDb profils (angliski)
- AllMovie profils (angliski)
- Rotten Tomatoes profils (angliski)