Suņa sirds
- Šis raksts ir par grāmatu. Par filmu skatīt rakstu Suņa sirds (filma).
"Suņa sirds" (krievu: Собачье сердце) ir padomju krievu rakstnieka Mihaila Bulgakova garais stāsts, sarakstīts 1925. gadā, bet pirmo reizi Padomju Savienībā izdots tikai 1987. gadā.
| "Suņa sirds" | |
|---|---|
 Izdevums latviešu valodā (apgāds "Jumava", 2016) | |
| Autors(-i) | Mihails Bulgakovs |
| Oriģinālais nosaukums | Собачье сердце |
| Valsts |
 PSRS |
| Valoda | krievu |
| Žanrs(-i) | zinātniskā fantastika, satīra |
| Izdevējs | 1987. gadā publicēts žurnālā Знамя |
| Izdota | sarakstīts 1925. gadā |
| Izdota latviski | apgādā "Jumava" (2016), tulkotāja Maija Kudapa[1] |
| Tips | garais stāsts |
| OCLC | 816041597 |
Stāsta tapšana un publicēšana labot šo sadaļu
Mihails Bulgakovs sarakstīja garo stāstu "Suņa sirds" Maskavā 1925. gada janvārī—martā. Bulgakovs savu darbu nolasīja literārā sanāksmē biedrībā Никитинские субботники. Lielākā daļa publikas to uzņēma atzinīgi. Taču ОГПУ tika uzrakstīts ziņojums, ka stāsts ir naidīgs padomju varai. Stāstu izskatīja Politbiroja loceklis Ļevs Kameņevs un deva atsauksmi, ka stāstu nedrīkst publicēt. 1926. gada maijā ОГПУ darbinieki ieradās Bulgakova dzīvoklī un veica kratīšanu. Tika izņemti abi stāsta mašīnraksta eksemplāri. Rakstnieks tos atguva tikai vairāk nekā pēc trim gadiem, ar Maksima Gorkija atbalstu. Bulgakovs vairs nemēģināja stāstu publicēt. Tikai 25 gadus pēc viņa nāves 1960. gadu vidū Bulgakova atraitne nodeva stāstu pašizdošanai mašīnrakstā, tā saucamajā "Samizdatā" (Самиздат). 1966. gadā vairāki tūkstoši pašizdotu eksemplāru izplatījās Padomju Savienības teritorijā, bet 1968. gadā stāsts tika publicēts Frankfurtē un Londonā, kā arī vēlāk tulkots daudzās rietumvalstu valodās. Padomju Savienībā turpināja konfiscēt "Samizdata" eksemplārus vēl 20 gadus. Tikai 1987. gadā stāsts tika publicēts krievu valodā oficiālā izdevumā, žurnālā Знамя.[2]
Sižets labot šo sadaļu
Stāsta darbība norisinās Maskavā 1924. gada decembrī. Talantīgs ķirurgs, profesors Filips Preobraženskis, nodarbojas ar pētījumiem par organismu atjaunošanās iespējām. Viņš iecerējis veikt unikālu eksperimentu — pārstādīt sunim cilvēka hipofīzi un dzimumdziedzerus. Operācijai tiek izvēlēts klaiņojošs suns, nosaukts par Šariku. Operācija izrādās tik veiksmīga, ka suns pamazām sāk pārvērsties par cilvēku. Profesors demonstrē sava eksperimenta rezultātus kolēģiem. Bet drīz jau Šarikam sāk izpausties orgānu donora, dzērāja un rupja cilvēka Kļima Čugunkina īpašības. Bez tam Šariku ietekmē arī komunistiskais aktīvists, mājas komitejas priekšsēdētājs Švonders. Viņš izsniedz Šarikam dokumentu uz Poligrāfa Šarikova vārda, iekārto darbā pie klaiņojošo dzīvnieku ķeršanas, piespiež profesoru pierakstīt Šarikovu savā dzīvoklī. Šarikovs izveicīgi veido karjeru, pieprasa sev lielākas tiesības, uzvedas rupji, raksta sūdzības par profesoru valsts iestādēm, draud ar revolveri. Beigās profesoram kopā ar palīgu Bormentālu izdodas Šarikovu savaldīt un vēlreiz operēt. Šoreiz pacienta galvā tiek ievietota suņa hipofīze, un drīz vien viņš atkal kļūst par suni Šariku.
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ «Mihails Bulgakovs "Suņa sirds", "Liktenīgās olas"». jumava.lv.[novecojusi saite]
- ↑ «Булгаков Михаил Афанасьевич (1891-1940)». Антология самиздата. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 23. septembrī. Skatīts: 2017. gada 15. oktobrī.