Strauta nēģis

Strauta nēģis (Lampetra planeri) ir Latvijā dzīvojošu, neparazītisku, nemigrējošu nēģu suga, kurai viss dzīves cikls notiek saldūdens baseinos. Sugu 1784. gadā aprakstīja vācu naturālists un ihtiologs Markus Blohs.

Strauta nēģis Lampetra planeri (Bloch, 1784)
Strauta nēģis (Lampetra planeri)
Klasifikācija
Valsts	Dzīvnieki (Animalia)
Tips	Hordaiņi (Chordata)
Klase	Apaļmutnieki (Cyclostomata)
Kārta	Nēģveidīgie (Petromyzontiformes)
Dzimta	Nēģu dzimta (Petromyzontidae)
Ģints	Upes nēģi (Lampetra)
Suga	Strauta nēģis (Lampetra planeri)
Strauta nēģis Vikikrātuvē

Apraksts

Strauta nēģa ķermeņa garums parasti ir 10-16 cm., bet kāpura stadijā reizēm var sasniegt 20 cm. garumu. Mugura un sāni krāsoti tumši zaļgani līdz melni violetam. Vēders ir bāli iedzeltens. Kāpuri ir dzeltenīgā krāsā, bet retumis ir sastopami arī maigi rozā nokrāsas eksemplāri. Mute ir ar mazu piesūcekni, kurā ir neasi zobiņi. Augšžokļa plāksnītei ir divi malās izvietoti zobi. Apakšžokļa plāksnītei — no 5 līdz 9, bet parasti 7 zobi. Apakšlūpas zobu nav. Priekšējā un aizmugurējā muguras spura saskaras. Tāpat, kā visiem nēģiem galvas abās pusēs ir septiņas žaunu atveres. Pirms nārsta mātītēm izveidojas anālajai spurai līdzīga tauku kroka, bet tēviņiem ārējs sēklvads.

Dzīvesveids

Strauta nēģu dzimumgatavība iestājas 4 līdz 7 gadu vecumā. Nārsto martā — jūnijā, Latvijā maijā — jūnijā 3 līdz 60 cm. dziļumā, ūdens temperatūrai sasniedzot 8 — 12°C. Katra mātīte iznērš vidēji ap 1500 ikru. Strauta nēģiem ir raksturīgs vienlaicīgs nārsts, kas ilgst 7 līdz 23 dienas. Mātīte un tēviņš veido ligzdu smilšainās un oļainās vietās. Viena mātīte parasti nārsto ar 2 līdz 3 tēviņiem. Strauta nēģu vidū reizēm ir novērojama neotēnija, kad nārsto nepieauguši vēl kāpura stadijā esoši īpatņi. Ikru attīstība ilgst 3 līdz 28 dienas. Mātītes nārsto vienreiz mūžā un pēc nārsta iet bojā. Kāpura (ņurņika) stadija ilgst 4—5 gadus. Tārpveidīgie kāpuri dzīvo ierakušies dūņās, kur barojas galvenokārt ar detrītu, kas satur vienšūņu aļģes, sēnes, baktērijas, kā arī mikrobentosu (bezmugurkaulniekus). Vecākiem kāpuriem pārvēršanās laikā jau ir pamanāmas pieauguša īpatņa pazīmes — acis un žaunu spraugas, ko vēl klāj āda, piesūcekņa aizmetnis u.c. Ķermeņa dobumā var atrast sīkus, nenobriedušus ikrus, kas nav novērojams upes nēģu kāpuriem. Metamorfozes beigās strauta nēģi pārstāj baroties. To barības vads un zarnas deģenerējas, ķermeņa garums samazinās (pieaugušie īpatņi vienmēr ir īsāki par kāpuriem) un tie ir gatavi jaunai nārstošanai.

Izplatība

Strauta nēģu dzīves areāls aptver Ziemeļeiropu, galvenokārt, Baltijas jūras un Ziemeļjūras baseinu. Ir sastopami arī Vidusjūras baseina upēs. Latvijā strauta nēģi nelielā daudzumā ir sastopami visā teritorijā. Dzīvo tikai saldūdeņos, sīkās upītēs un strautos, kas nav tieši saistīti ar jūru. Strauta nēģiem ir vajadzīgs tīrs, nepiesārņots ūdens, jo slikti panes piesārņojumu. Tāpēc tie kalpo par ūdens tīrības indikatoru sugu. Daudzās valstīs strauta nēģi ir ierakstīti aizsargājamo sugu sarakstā.