Storveidīgās
Storveidīgās jeb storveidīgo zivju kārta (Acipenseriformes) ir viena no starspurzivju klases (Actinopterygii) kārtām, kas pieder Skrimšļa ganoīdzivju (Chondrostei) apakšklasei. Starp mūsdienu starspurzivīm tā izceļas ar daudzām arhaiskām morfoloģiskām iezīmēm. Uz heterocerkālās astes spuras augšējās daivas ir ganoīdās zvīņas. Daļai sugu sīkas zvīņas klāj visu ķermeni. No saaugušām zvīņām veidojas lielas kaula plātnītes ar sarežģītu reljefu, kas uz ķermeņa izvietojas piecās gareniskās rindās. Tāpat saglabājas ar blīvu apvalku klāta labi attīstīta horda. Šīm zivīm nav skriemeļu ķermeņu (to aizmetņi bija dažām fosilajām formām), bet tā vietā attīstās skrimšļa augšējie un apakšējie (hemālie) loki. Smadzeņu kapsula (endokrānijs) viscaur veidota no skrimšļa, kaut arī fosilajām triasa formām tā ir pārkaulota[1]. Vairāk vai mazāk ir attīstīts izstiepts purns (rostrums). Senajām formām tā nebija. Skrimšļa galvaskausa virspusi klāj no daudziem segkauliem veidota bruņa. Mute atrodas galvas apakšpusē. To apņem mīkstas, izstiepjamas lūpas. Žokļu loks pārsvarā paliek no skrimšļa. Žokļa-priekšžokļa segkauls pieaug pie aukslēju kvadrātskrimšļa, bet zobu kauls - pie mekeļskrimšļa. Pie mutes atrodas taustekļi, kas klāti ar jūtīgiem ķermenīšiem. Pāra spuru skeletā ir labi attīstītas radiālijas. Žaunu vāku augšdaļā daudzām formām saglabājas šļāktuvīšu rudimenti. Sirdī ir attīstīts arteriālais konuss, bet zarnā spirāliskais vārstulis. Storveidīgās zivis ir pazīstamas no triasa perioda[2]. Acīm redzot tās nekad nav bijušas lielā skaitā. Kādreiz stores (Acipenser sturio) dzīvoja arī Latvijas upēs, bet pašlaik tās ir retas caurceļotājas Baltijas jūrā. Ir bijuši mēģinājumi Latvijas upēs aklimatizēt sterletes (Acipenser ruthenus), taču būtiski rezultāti nav gūti.
| Storveidīgās Acipenseriformes (L.S.Berg, 1940) | |
|---|---|
 Sterlete (Acipenser ruthenus) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Virsklase | Kaulzivis (Osteichthyes) |
| Klase | Starspurzivis (Actinopterygii) |
| Apakšklase | Skrimšļa ganoīdzivis (Chondrostei) |
| Kārta | Storveidīgās (Acipenseriformes) |
 Storveidīgās Vikikrātuvē | |
Sistemātika
labot šo sadaļuMūsdienās ir zināmas 25 storveidīgo sugas, kas iedalītas 2 dzimtās. Tās izplatītas vienīgi ziemeļu puslodē. Šeit atspoguļotā sistemātika tiek balstīta uz Miko Hāramo,[3] Neslona, Grandes un Vilsona 2016[4], kā arī Van der Lāna 2016.[5] darbiem.
- kārta: Acipenseriformes Berg 1940
- ģints: †Hesperopsephurus Nesov 1997
- ģints: †Neochallaia Rusconi 1949
- ģints: †Psephuroides Nesov 1997
- dzimta: †Errolichthyidae Lehman 1952
- ģints: †Errolichthys Lehman 1952
- ģints: †Psilichthys Hall 1900 non Steindachner 1907
- apakškārta: †Chondrosteoidei
- dzimta: †Chondrosteidae Huxley 1861
- ģints: †Chondrosteus Agassiz 1843 ex Egerton 1858
- ģints: †Eochondrosteus Lu, Li & Yang 2005
- ģints: †Gyrosteus Morris 1854
- ģints: †Strongylosteus Egerton 1858
- dzimta: †Chondrosteidae Huxley 1861
- apakškārta: †Peipiaosteoidei Grande & Bemis 1996
- dzimta: †Peipiaosteidae Liu & Zhou 1965
- ģints: †Gualolepis Lopez-Arbarello, Rogers & Puerta 2006
- apakšdzimta: †Spherosteinae Grande & Bemis 1996
- ģints: †Sphenosteus Jakovlev 1968
- ģints: †Yanosteus Jin et al. 1995
- apakšdzimta: †Peipiaosteinae Liu & Zhou 1965
- ģints: †Peipiaosteus Liu & Zhou 1965
- ģints: †Stichopterus Reis 1909
- dzimta: †Peipiaosteidae Liu & Zhou 1965
- apakškārta: Acipenseroidei Grande & Bemis 1996
- dzimta: Polyodontidae Bonaparte 1838 (Airdeguņu dzimta)
- apakšdzimta: †Protopsephurinae Grande & Bemis 1996
- ģints: †Protopsephurus Lu 1994
- apakšdzimta †Paleopsephurinae Grande & Bemis 1996
- ģints: †Paleopsephurus MacAlpin 1941a
- apakšdzimta Polyodontinae Grande & Bemis 1991 non Pflugfelder 1934
- ģints: †Crossopholis Cope 1883
- ģints: Polyodon Lacépède 1797 (Airdegunes)
- ģints: Psephurus Günther 1873 (Ķīnas airdegunes)
- apakšdzimta: †Protopsephurinae Grande & Bemis 1996
- dzimta: Acipenseridae Bonaparte 1831 sensu Bemis et al. 1997 (Storu dzimta)
- ģints: †Dinectus Rafinesque 1818
- ģints: †Protoscaphirhynchus Wilimovsky 1956
- apakšdzimta: †Priscosturioninae Grande & Hilton 2009
- ģints: †Priscosturion Grande & Hilton 2009
- apakšdzimta: Acipenserinae Bonaparte 1831
- apakšdzimta: Scaphirhynchinae Gill 1890
- ģints: Scaphirhynchus Heckel 1835 (Lāpstdeguņi)
- ģints: Pseudoscaphirhynchus Nikolskii 1900 (Lāpstdegunstores)
- dzimta: Polyodontidae Bonaparte 1838 (Airdeguņu dzimta)
(†) - izmirušu organismu grupa.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ N. Naumovs, N. Kartašovs. Mugurkaulnieku zooloģija, Zvaigzne, 1990, 157. lpp.
- ↑ Latvijas Daba: Storveidīgo kārta
- ↑ Mikko Haaramo. «Acipenseriformes – sturgeons and paddlefishes». Mikko's Phylogeny Archive, 2007. Skatīts: 2016. gada 30. decembris.
- ↑ Joseph S. Nelson, Terry C. Grande, Mark V. H. Wilson. Fishes of the World (5th izd.). John Wiley & Sons, 2016. ISBN 9781118342336.
- ↑ van der Laan, Richard (2016). Family-group names of fossil fishes.