Aukslēju kauls

Aukslēju kauls (latīņu: os palatinum) ir pāra, cilvēka galvaskausa sejas daļas kauls, kas ir veidots no divām plātnītēm (horizontālās un vertikālās), kuras veido deguna dobuma sānu daļu un cieto aukslēju mugurējo daļu.

• Horizontālā plātnīte ir nedaudz izliekta uz priekšu un pie tās mugurējās malas atrodas lielā aukslēju atvere (foramen palatinum majus), kas ved lielajā aukslēju kanālā jeb spārnaukslēju kanālā (canalis palatinus major s. canalis pterygopalatinus). Pie plātnītes mugurējās malas atrodas arī vairākas mazās aukslēju atverītes (foramen palatina minora), kurās atveras mazie aukslēju kanāliņi (canales palatini minores). Horizontālās plātnītes (lamina horizontalis) mediālā mala paceļas un veido deguna šķautni (crista nasalis), kam mugurpusē ir deguna mugurējā smaile (spina nasalis posterior).

Aukslēju kauls
Aukslēju kauls (sarkans)
Detaļas
Identifikatori
Latīņu	Os palatinum
TA98	A02.1.13.001
TA2	798
FMA	52746
Anatomiskā terminoloģija

• Perpendikulārā plātnīte (lamina perpendicularis) atrodas deguna dobuma laterālajā sienās uz priekšu no spārnkaula spārnveida izauguma mediālās plātnītes, atdala deguna dobumu no spārnaukslēju bedres. Plātnītes augšējā malā ir spārnkaula un aukslēju ierobs (incisura sphenopalatina), kas pārdala plātnīti divos izaugumos: priekšējā jeb acs dobuma izaugumā (processus orbitalis) un mugurējā jeb spārnizaugumā (processus sphenoidalis). Perpendikulārajai plātnītei ir divas virsmas: deguna virsma (facies nasalis) un augšžokļa virsma (facies maxillaris). Deguna virsmā ir divas sagitālas šķautnes, kas atrodas viena virs otras: augšējā - sietiņšķautne (crista ethmoidalis) - un apakšējā - gliemežnīcas šķautne (crista conchalis). Augšžokļa virsmā ir spārnaukslēju rieva (sulcus sphenopalatinus).

Papildus attēli

• 
  Kreisais aukslēju kauls. Deguna virsma.
• 
  Kreisais aukslēju kauls. Skats no aizmugures.
• 
  Cilvēka galvaskausa pamatne no ārpuses.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Aukslēju kauls.