Stolbovoja
- Šis raksts ir par salu. Par citām jēdziena Stolbovoja nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Stolbovoja (krievu: остров Столбовой, jakutu: Остуолбалаах арыы) ir neapdzīvota sala Krievijas Federācijas galējos ziemeļos Ziemeļu Ledus okeānā, Ļahova salu grupā. Administratīvi ietilpst Sahas Republikas Bulunas ulusā.
| Stolbovoja | |
|---|---|
 Stolbovojas krasts | |
  Stolbovoja  Stolbovoja  Stolbovoja | |
| Ģeogrāfija | |
| Koordinātas | 74°04′N 135°55′E / 74.067°N 135.917°EKoordinātas: 74°04′N 135°55′E / 74.067°N 135.917°E |
| Arhipelāgs | Ļahova salas |
| Platība | 315 km² |
| Garums | 46 km |
| Platums | 6-10 km |
| Krasta līnija | 105 km |
| Augstākais kalns | 222 m |
| Administrācija | |
 Krievija | |
| Federācijas subjekts | Sahas republika |
| Lielākā pilsēta | Stolbovoja |
 Stolbovoja Vikikrātuvē | |
Ģeogrāfija labot šo sadaļu
Sala izvietojusies Laptevu jūras austrumos Ļahova salu grupas rietumos ap 120 km no Lielās un Mazās Ļahova salas, to trešā lielākā sala. Salu veido galvenokārt granīti, ainavā valda arktiskā tundra.[1] Krasti vietām krauji ar līdz 30 m augstu nogāzi. Salas reljefs paugurains, augstākais punkts ir 222 m vjl. Salas ziemeļrietumos 5,5 km² liels lagūnas tipa Melkojes ezers. Garākā salas upe ir Stolbovaja (13 km) salas vidusdaļā.[2]
Vēsture labot šo sadaļu
Pirmās rakstiskās liecības par salu ir no 1690. gada, kad tur pabija stražņiks Maksims Muhopļovs, bet viņš uz salas atrada vairākus krustus, ko atstājuši iepriekšējie jūrasbraucēji. Pirmo reizi kartē sala parādīta 1698. gadā ar nosaukumu Krestovija (Крестовый) — ‘krustu sala’. Atkārtoti salu 1800. gadā atklāja tirgotājs un kartogrāfs Jakovs Saņņikovs, bet nokartēja 1821. gadā Pjotra Anžū ekspedīcija.
Tagadējo nosaukumu — ‘stabu sala’ — ieguvusi no salā izplatītas Austrumsibīrijai raksturīgas ģeoloģiskās formācijas — kigiļaha (no jakutu valodas киһилээх — ‘līdzīgs cilvēkam’) — augsta stabveidīga klinšu veidojuma, kas nereti izskatās pēc cilvēka silueta.
Salas ziemeļrietumos darbojas Stolbovoja polārstacija. 2018. gadā arheoloģiskās ekspedīcijas laikā salas ziemeļos tika atklāta 250—200 tūkstošus gadu sena paleolīta pirmatnējo humanoīdu apmetne.[3]
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ Определение "Столбовой остров" в Большой Советской Энциклопедии
- ↑ Topogrāfiskā karte mērogā 1:200 000 S-53-XI,XII 1987. gads
- ↑ «В Якутии нашли самую северную палеолитическую стоянку древних людей». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 8. janvārī. Skatīts: 2021. gada 5. februārī.
Ārējās saites labot šo sadaļu
- Журнал «Вокруг света». Август 1993. БОЛЬШИЕ УЧЕНИЯ НА СТОЛБОВОМ
- МАМОНТЫ И ДРЕВНИЙ ЧЕЛОВЕК В КОМПЛЕКСНОМ ПОДХОДЕ
- ГЕОМОРФОЛОГИЧЕСКАЯ ХАРАКТЕРИСТИКА о. СТОЛБОВОГО (НОВОСИБИРСКИЕ ОСТРОВА)
- Участие сотрудников ИБПК СО РАН в экспедиции «Новосибирские острова – форпост России в Арктике. Полярные экспедиции первопроходцев, ученых и промысловиков»