Mazā Ļahova sala
Mazā Ļahova sala (krievu: Малый Ляховский остров, jakutu: Ляхов кыра арыыта) ir neapdzīvota sala Krievijas Federācijas galējos ziemeļos Ziemeļu Ledus okeānā, Ļahova salu grupā. Administratīvi ietilpst Sahas Republikas Bulunas ulusā. Salu pirmais 1760. gados atklāja evenu mednieks un tirgonis Eterikēns,[1] tā vārdā nosaukts jūrasšaurums starp Lielo un Mazo Ļahova salām.
| Mazā Ļahova sala | |
|---|---|
  Mazā Ļahova sala  Mazā Ļahova sala  Mazā Ļahova sala | |
| Ģeogrāfija | |
| Koordinātas | 74°07′N 140°40′E / 74.117°N 140.667°EKoordinātas: 74°07′N 140°40′E / 74.117°N 140.667°E |
| Arhipelāgs | Ļahova salas |
| Platība | 1325 km² |
| Garums | 42 km |
| Platums | 27 km |
| Augstākais kalns | 33 m |
| Administrācija | |
 Krievija | |
| Federācijas subjekts | Sahas republika |
 Mazā Ļahova sala Vikikrātuvē | |
Ģeogrāfija
labot šo sadaļuSala izvietojusies Ļahova salu ziemeļos, to otra lielākā sala. Rietumos tās krastus apskalo Laptevu jūra, austrumos — Austrumsibīrijas jūra. Dienvidaustrumos Eterikēna šaurums to atdala no Lielās Ļahova salas, bet Saņņikova šaurums ziemeļos — no Koteļnijas salas. Salu veido galvenokārt irdeni mūžīgā sasaluma ieži un fosilais ledus. Salas reljefs līdzens, augstākais punkts ir 33 m vjl. Daudz gravu un termokarsta ezeru.[2] Krastu nogāzēs, ko veido fosilo ledu sedzoša smilts un māla augsne, bieži tiek atrastas seno dzīvnieku (mamutu, degunradžu, zirgu) un augu paliekas.[3] Salā valda arktiskais klimats.