Karagājiens uz Sāmsalu un Muhu kauja (1227)

1227. gada karagājiens uz Sāmsalu un Muhu kauja notika 1227. gada ziemā un to vadīja Romas pāvesta legāts Modenas Vilhelms. Karagājiena iemesls bija sāmsaliešu sirojums Zviedrijā, kur tie bija nolaupījuši daudz gūstekņu un veikuši postījumus kristiešu zemēs. Karagājienā piedalījās gandrīz 20 000 karavīru, Livonijas bīskapa Alberta vasaļi, līvi, leti un kristītie igauņi, Sēlijas - Zemgales bīskaps Lamberts un Zobenbrāļu ordeņa mestrs Folkvīns ar saviem brāļiem un krustnešiem.

1227. gada karagājiens uz Sāmsalu un Muhu kauja
Daļa no Livonijas krusta kariem
Krustnešu, letgaļu un līvu karagājiens notika pret Sāmsalas (SAAREMAA) iedzīvotājiem. Galvenā kauja notika Muhu salā uz austrumiem no Sāmsalas.
Datums 1227. gada janvāris Vieta Sāmsala, Muhu sala Iznākums Sāmsalieši tika sakauti un apsolīja pieņemt katoļu ticību
Karotāji
Sāmsalas karavīri	Rīgas krustneši, līvu un letu karavīri, Zobenbrāļu ordenis
Komandieri un līderi
	bīskaps Alberts, mestrs Folkvīns, bīskaps Lamberts,
Spēks
	gandrīz 20 000 karavīru

Pa aizsalušo jūras šaurumu viņi nonāca Muhu salā un 29. janvārī sāka Muhu pils (latīņu: castrum Mone) aplenkumu, kas ilga vairāk nekā sešas dienas. Sākumā pils aizstāvji piedāvāja slēgt mieru, no kā krustneši atteicās. Viņi uzstādīja aplenkuma mašīnas, ar paterellām svieda pilī akmeņus pret ienaidnieku paterellām un pagatavoja "cūku", zem kuras rakās zem pils, līdz viņi nokļuva līdz vaļņa vidum. Tad viņi atvilka cūku atpakaļ un tās vietā nolika stipru koka torni, kurā uzkāpa stipri bruņoti vīri un stopnieki, kas savas bultas, pīķus un šķēpus raidīja pret sāmsaliešiem aizsargsienā. Beidzot viņiem izdevās pili iekarot un pilnīgi nopostīt. Tad viņu devās pret stipro Valjalas pili Sāmsalas vidienē. pils aizstāvji, baidoties par aplenkto cilvēku likteni, nolēma padoties un piekrist kristīties. Pēc tam tika kristīti arī visi pārējie Sāmsalas iedzīvotāji.

Skatīt arī

• Livonijas krusta kari