Starainā dzelzene
Starainā dzelzene (Centaurea calcitrapa) ir augu suga kurvjziežu dzimtas dzelzeņu ģintī. Savvaļā tā plaši ir sastopama Eiropas rietumu un dienvidu daļā, un Āfrikas ziemeļrietumos. Starainā dzelzene ir arī sastopama Centrāleiropā un Ziemeļeiropā, tostarp, Latvijā, kur tā ir uzskatāma par retu, adventīvu augu.[1]
| Starainā dzelzene | |
|---|---|
 Starainā dzelzene (Centaurea calcitrapa) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Augi (Plantae) |
| Nodalījums | Segsēkļi (Magnoliophyta) |
| Klase | Divdīgļlapji (Magnoliopsida) |
| Apakšklase | Asteru apakšklase (Asteridae) |
| Rinda | Asteru rinda (Asterales) |
| Dzimta | Kurvjziežu dzimta (Asteraceae) |
| Ģints | Dzelzenes (Centaurea) |
| Suga | Starainā dzelzene (Centaurea calcitrapa) |
 Starainā dzelzene Vikikrātuvē | |
Morfoloģija
labot šo sadaļuStarainā dzelzene ir divgadīgs, 20-70 cm garš lakstaugs ar parasti ļoti zarainu, cietu, šķautņainu un stāvu stublāju. Stublāja lejasdaļā lapas ir plūksnaini dalītas šaurās, lineāri lancetiskās vai lineārās plūksnās. Augam ziedot, piezemes lapas parasti ir jau atmirušas. Stublāja augšdaļā lapas ir plūksnaini dalītas vai gandrīz veselas. Plūksnu gali ir smaili, mala gandrīz gluda vai īsi smailzobaina.
Katra zara galā ir izvietots viens ziedu kurvītis. Ziedi (divdzimumu stobrziedi) ir purpursārti. Zieda vīkala lapas ir izvietotas vairākās rindās, tās ir iegareni olveidīgas (1.3-1.6 cm garas, 0.6-0.8 cm platas), un to galā ir atliekts, trīsžuburains vai piecžuburains dzelonis. Žubura centrālais dzelonis ir ciets un līdz pat 3 cm garš, malējie - ir īsāki (0.3-0.6 cm gari) un tievāki. Sēkleņi ir bez kausmatiņiem.
Zied jūlijā un augustā.[1]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 «starainā dzelzene - Centaurea calcitrapa L. - Augi - Latvijas daba». www.latvijasdaba.lv. Skatīts: 2022-02-07.
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Starainā dzelzene.
- Encyclopædia of Life raksts (angliski)