Staņislavs Sventohovskis (poļu: Stanisław Świętochowski, baltkrievu: Станіслаў Свентахоўскі; dzimis 1759. gada 22. martā, miris 1831. gada 9. februārī) bija Daugavpilī dzimis katoļu garīdznieks, jezuīts un pedagogs.
Iestājies jezuītu ordenī Viļņā 1772. gadā. Ordinēts 1786. gadā. Poētikas un retorikas pasniedzējs jezuītu kolēģijās Polackā (1788—1789) un Mahiļovā (1789—1790). Garīdznieks un franču valodas pasniedzējs Daugavpilī (1791—1792), garīdznieks Polackā (1792—1793). Vēlākos gados jezuītu skolu prefekts Mahiļovā (1793-1795, 1802-1804), Vicebskā (1795—1797), Daugavpilī (1797—1799), Oršā (1799—1802) un Polackā (1804—1810). Pēc tam — bīskapa Jana Benislavska teologs (1810—1812) un jezuītu Baltkrievijas provinciāla Aloiza Landesa sekretārs (1813—1814). Vēlāk kļuva par Oršas jezuītu kolēģijas rektoru (1814—1817, 1819—1820), bet pēc tam par jezuītu Baltkrievijas provinciāli. 1820. gadā jezuīti no Krievijas Impērijas tika padzīti. Staņislavs Sventohovskis kļuva par jezuītu Austrijas Impērijas Galīcijas provinciāli. Piedalījies jezuītu ģenerālkongregācijā. Miris mūsdienu Polijas teritorijā.
