Staņislavs Poņatovskis

Staņislavs II Augusts Poņatovskis (poļu: Stanisław August Poniatowski, lietuviešu: Stanislovas Augustas Poniatovskis, baltkrievu: Станіслаў Аўгуст Панятоўскі; dzimis 1732. gada 17. janvārī, miris 1798. gada 12. februārī) bija pēdējais Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs (1764-1795). Pēc Trešās Polijas dalīšanas karalis Staņislavs II 1795. gadā Grodņā atteicās no troņa un Žečpospolita pazuda no pasaules politiskās kartes. Tās teritoriju savā starpā sadalīja Krievija, Prūsija un Austrija.

Staņislavs Poņatovskis Stanisław August Poniatowski Stanislovas Augustas Poniatovskis Станіслаў Аўгуст Панятоўскі
Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs
Amatā 1764. gads — 1795. gada 7. janvārī (kronēšana 1764. gada 25. novembrī, Svētā Jana katedrāle, Varšava)
Priekštecis	Augusts III Saksis
Pēctecis	tituls likvidēts
Dzimšanas dati	1732. gada 17. janvārī Volčina (Wołczyn), Žečpospolita (Vovčinas ciems, Kamjaņecas rajons, Brestas apgabals, Baltkrievija)
Miršanas dati	1798. gada 12. februārī Sanktpēterburga, Krievijas Impērija (Krievija)
Apglabāts	Svētā Jana katedrāle, Varšava, Polija
Dinastija	Poņatovsku dinastija
Tēvs	Staņislavs Poņatovskis
Māte	Konstancja, dzimusi Čartoriska
Reliģija	katolisms
Paraksts

Pilns tituls

Kā Polijas karalis Staņislavs II Augusts 1791. gada Polijas-Lietuvas kopvalsts konstitūciju cita starpā parakstīja kā "Livonijas lielhercogs", kas norādīja uz to, ka arī pēc Livonijas ziemeļu daļas zaudēšanas krieviem, viņš pretendēja uz šo pārmantojamo titulu:

"Staņislavs Augusts, no Dieva žēlastības Polijas karalis, Lietuvas, Krievijas, Prūsijas, Mazovijas, Žemaitijas, Kijivas, Volīnijas, Podolijas, Podlahijas Livonijas,Smoļenskas, Severijas un Čerņihivas lielhercogs."

(Stanislaus Augustus, Dei gratia rex Poloniae, magnus dux Lithuaniæ, Russiæ, Prussiæ, Masoviæ, Samogitiæ, Kijoviæ, Volhiniæ, Podoliæ, Podlachiæ, Livoniæ, Smolensciæ, Severiæ, Czerniechoviæque.)

Dzīvesgājums

Dzimis 1732. gada 17. janvārī Vovčinā (Воўчын) mūsdienu Brestas apgabalā ietekmīgo šļahtiču Poņatovsku dzimtā. 1752. gadā tika ievēlēts Polijas-Lietuvas seimā. 1755. gadā viņu nosūtīja uz Sanktpēterburgu, kur viņš ķeizarienes Elizabetes galmā kļuva par Saksijas sūtni. Pēterburgā Staņislavs Poņatovskis kļuva par 26 gadu vecās lielkņazienes Katrīnas mīļāko.

Kad Katrīna kļuva par Krievijas Impērijas ķeizarieni, 1764. gada 7. septembrī pēc galma apvērsuma, ko atbalstīja Krievijas karaspēks, Staņislavu Poņatovski ievēlēja par Polijas-Lietuvas valdnieku. Poņatovskis atbalstīja Krievijas armiju Baras konfederācijas sagrāvē, kaut arī 1771. gadā konfederātiem uz īsu brīdi izdevās karali nolaupīt.

1772. gadā Staņislavs Poņatovskis protestēja pret Pirmo Polijas dalīšanu, tomēr viņam nebija reālas varas, lai tai pretotos. No 1788. līdz 1791. gadam Varšavā notika t. s. Četrgadu Seims, kurā 1791. gada 3. maijā tika pieņemts valsts pamatlikums — Trešā maija konstitūcija (pirmā modernā konstitūcija Eiropā un otrā, aiz ASV Konstitūcijas, pasaulē). Poņatovskis aktīvi piedalījās Seima darbā un atbalstīja konstitūcijas pieņemšanu, tomēr, kad ar Krievijas atbalstu pret konstitūciju sacēlās Targovicas konfederācija, Poņatovskis nostājās tās pusē. Kaut arī konstitūcijas piekritēji Staņislava Poņatovska brāļadēla Juzefa Poņatovska, kā arī Tadeuša Koscjuško vadībā varonīgi cīnījās, poļi tika sakauti. Notika Polijas Otrā un Trešā dalīšana, bet Poņatovskis 1795. gada 25. novembrī bija spiests atteikties no troņa.

Mūža beigas Poņatovskis pavadīja Sanktpēterburgā, kur pārtika no bijušās mīļākās Katrīnas II piešķirtās pensijas. Tika apglabāts Sanktpēterburgas Svētās Katrīnas katoļu baznīcā. 1938. gadā karaļa pīšļi tika pārapbedīti viņa dzimtajā ciemā, bet 1995. gadā Poņatovska pīšļus pārapbedīja Varšavas Svētā Jana katedrālē.

Ārējās saites

• Polijas karaļu zīmogi ar pilniem tituliem
• Stanislaus II August Poniatowski (poliski)

Priekštecis: Augusts III Saksis	Polijas karalis 1764. - 1795.	Pēctecis: karalistes bojāeja
Priekštecis: Augusts III Saksis	Lietuvas lielkņazs 1764. - 1795.	Pēctecis: karalistes bojāeja