Autobiogrāfija (grieķu: αὐτός, aútós — ‘pats’, βίος, bíos — ‘dzīve’, γράφειν, gráphein — ‘rakstīšana’) ir literārs darbs, kurā autors vai rakstītājs sistemātiski ir aprakstījis savu dzīvi.[1] Atšķirībā no dienasgrāmatām, kur pārsvarā raksta jaunākos notikumus, autobiogrāfijā apraksta jau sen notikušus notikumus no tagadējā skatu punkta, kad ir iegūta dzīves pieredze, labāk izprot notikumu likumsakarības un ir mainījusies attieksme pret dažādām lietām. Neskatoties uz to, autobiogrāfijas ir subjektīvas. Vēl viens līdzīgs žanrs ir memuāri, kas vairāk izpaužas kā atmiņu stāstījumi.

Bendžamina Franklina autobiogrāfijas oriģināla vāks
  1. Daina Štokmane, Iveta Vīduša. Literatūra 7. klasei. 1. daļa. Zvaigzne ABC, 2014. 111. lpp.