Sputnik-2

Otrais Zemes mākslīgais pavadonis jeb Sputnik-2 (no krievu: спутник "pavadonis") jeb PS-2 (no Prosteišij Sputnik — Простейший Спутник-2 "vienkāršākais pavadonis") bija otrais Zemes mākslīgais pavadonis (ZMP), kuru PSRS ievadīja ģeocentriskā orbītā. Tas bija pirmais pavadonis ar dzīvu būtni — suni Laika. Suņa atgriešanās uz Zemi nebija paredzēta, tas gāja bojā, kosmiskajam aparātam pārkarstot.

Sputnik-2 Спутник-2
KA veids	bioloģiskais un Zemes zinātņu
Organizācija:	PSRS aizsardzības rūpniecības ministrija PSRS
Izgatavotāji	OKB-1 PSRS
Starts	03.11.1957.
Starta vieta	Tjuratama PSRS
Nesējraķete	R-7 PSRS
Beigu datums	04.01.1958.
Lidojuma ilgums	162 dienas
NSSDC ID	1957-002A
SCN	00003
Masa	508,3 kg
Orbītas elementi
Centr. ķermenis	Zeme
Ekscentricitāte	0,098921
Slīpums	65,33°
Periods	103,7 min
Apogejs	1660 km
Perigejs	212 km
Apriņķojumi	~2000
Iepriekšējais Nākamais Sputnik-1 Sputnik-3

Galvenie uzdevumi

Bez pirmā Zemes pavadoņa uzdevumiem otrā mērķi bija:

• pārbaudīt iespēju dzīvai būtnei ilgstošāk uzturēties bezsvara stāvoklī;
• noteikt atmosfēras spektrālos raksturlielumus orbītas augstumā.

Priekšvēsture

1957. gada 4. oktobrī tika palaists pirmais ZMP, kas pasaulē radīja lielu pārsteigumu. Pēc šī starta PSKP CK pirmais sekretārs Ņikita Hruščovs uzaicināja raķešu galveno konstruktoru Sergeju Koroļovu pie sevis, un sarunas rezultātā tika nolemts palaist nākamo pavadoni uz Oktobra revolūcijas 40. gadadienu. 12. oktobrī tika pieņemts valdības lēmums par otrā pavadoņa palaišanu.

Pavadoņa sagatavošana

Otrais ZMP tika izveidots rekordīsā laikā — 22 dienās. Tā kā jaunu pavadoni izgatavot mēneša laikā nebija iespējams, tad par pamatu tika ņemts pavadoņa PS (Sputnik-1) korpuss un hermētiskā dzīvnieku kabīne no R-2A raķešu programmas. Tie tika piestiprināti pie raķetes otras pakāpes, un nebija atdalāmi lidojuma laikā. Pirmā pavadoņa otrās pakāpes ilgais lidojums pieradīja, ka aparatūru var arī neatvienot no raķetes pēc ieiešanas orbītā, lai vienkāršotu konstrukciju.

1957. gada 19. oktobrī uz starta vietu tika nogādāta nesējraķete. Pavadonis ieradās pa daļām. Raķetes un pavadoņa samontēšana notika bez aizķeršanās. 22. oktobrī sākās gatavošanās startam.

Lidojuma gaita

Sputņik-2 tika palaists no Tjuratamas, PSRS 1957. gada 3. novembrī ar modificētu starpkontinentālo ballistisko raķeti R-7.

Pavadoņa uzbūve

Raķetes otras pakāpes augšgalā tika novietots rāmis, pie kura tika stiprināta zinātniskā aparatūra. Hermētiskā dzīvnieku kabīne tika ievietota raķetes pārejas nodalījumā. Aparatūras lodveida konteiners atradās rāmja vidū.

Bez tam pavadonī tika iekļauti instrumenti Saules rentgena un ultravioletā starojuma izpētei (SP-65), kosmiskā starojuma intensitātes mērīšanai.

Rāmi ar aparatūru aptvēra konusveida raķetes priekšgals, kura nomešana notika ar atsperveida mehānismu. Rāmis ar aparatūru no raķešpakāpes nebija atdalāms, tie visi kopā veidoja pavadoni. Pavadoņa telemetrijas noraidīšanai tika izmantota 2. pakāpes telemetriskā aparatūra Tral-C, veicot tās automātisko pārslēgšanos pēc raķetes aktīvā lidojuma beigām. Pavadonim lidojot pāri PSRS teritorijai, īpašs elektropulkstenis ieslēdza zinātnisko un mēraparatūru, bet izslēdza to, nonākot ārpus valsts redzamības zonas.

Dzīvnieku kabīne tika izgatavota no alumīnija sakausējumiem. Tajā atradās iluminators. Konteinera bija dzīvības nodrošināšanas sistēma, kuras sastāvā ietilpa skābekļa ķīmiskais ģenerators, kas izdalīja skābekli elpošanai, neitralizēja ogļskābo gāzi un ūdens tvaikus. Termoregulācijai bija izgatavota vienkārša sistēma, līdzīga kā Sputnik-1; gaisa apmaiņai darbojās ventilators. Suņa ēdināšanai bija paredzēta barotava.

Ārējās saites

• Suņi, kaķi, vardes — visi dodas kosmosā Neatkarīgā rīta avīze Latvijai. 2007.11.03