Sprogainā cekula sīlis
Sprogainā cekula sīlis (Cyanocorax cristatellus) ir vidēja auguma, krāšņs vārnu dzimtas (Corvidae) putns. Ģeogrāfisko variāciju nav.[1]
| Sprogainā cekula sīlis Cyanocorax cristatellus (Temminck, 1823) | |
|---|---|
P5051282.JPG) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Putni (Aves) |
| Kārta | Zvirbuļveidīgie (Passeriformes) |
| Dzimta | Vārnu dzimta (Corvidae) |
| Ģints | Cekulsīļi (Cyanocorax) |
| Suga | Sprogainā cekula sīlis (Cyanocorax cristatellus) |
 Sprogainā cekula sīlis Vikikrātuvē | |
Izplatība
labot šo sadaļuSprogainā cekula sīlis ir Dienvidamerikas centrālās daļas ligzdotājs. Tā izplatības areāls aptver Amazones baseinu.[2] Sastopams Brazīlijā, Bolīvijā un Paragvajā.[3]
Izskats
labot šo sadaļu
Sprogainā cekula sīlis pieder Jaunās pasaules putnu grupai. Tas ir vidēji liels starp vārnu dzimtas putniem, bet salīdzinoši liels starp cekulsīļiem. Ķermeņa garums apmēram 35 cm, svars 178 g.[4]
Apspalvojums uz muguras un spārniem ir tumši zils, galva un kakls ir gandrīz melni vai tumši brūni, krūtis un pavēdere ir sniega baltas. Astes spalvas ir tumši zilas, vienā krāsā ar muguru, bet to gali līdz pusei ir balti. Uz pieres tam ir izteiksmīgs cekuls, kura spalvas viegli sprogojas. Tēviņiem cekuls ir lielāks kā mātītēm, lai gan kopumā abi dzimumi izskatās līdzīgi.
Uzvedība
labot šo sadaļuSprogainā cekula sīlis ir skaļš putns, tā klaigāšana atgādina vārnas balsi. Sprogāna cekula sīļi dzīvo nelielās grupās, kurās ir 9—11 īpatņi. Grupai ir sava teritorija, bet kaimiņu teritorijas var pārsegties.[5] Visu dienu grupa kopīgi pārvietojas pa mežu, meklējot barību. Viens no grupas uzmana, vai netuvojas ienaidnieki. Ja parādās kāds plēsīgs putns, sargs skaļi brīdina pārējos.[5]
Sprogainā cekula sīļa ienaidnieki ir dzeltengalvas karakara (Milvago chimachima), baltvaigu karakara (Caracara cheriway), ceļmalu vanags (Buteo magnirostris) un melnais kalitrikss (Callithrix penicillata).[5]
Barība
labot šo sadaļuSprogainā cekula sīlis ir visēdājs. Tas barojas ar kukaiņiem, citiem bezmugurkaulniekiem, vardēm, rāpuļiem, citu putnu mazuļiem, olām, riekstiem, sēklām un augļiem. Tam ļoti garšo Šeflēra lietussarga auga (Schefflera actinophylla) augļi. Kā arī ir novērots, ka tas stundām pavada pekanriekstu kokos (Caryocar brasiliense), lai no ziediem sūktu nektāru.[6]
Ligzdošana
labot šo sadaļuSprogainā cekula sīļa riests sākas septembrī, līdzko sākas lietus sezona. Ligzda tiek būvēta dažādos kokos, bet visbiežāk pekanriekstu kokos. Dominējošam pārim mazuļus audzināt palīdz visa grupa. Grupas putni sargā teritoriju, baro putnēnus un tīra ligzdu. Iespējams, ka vienā ligzdā tiek iedētas vairāku mātīšu olas.[5]
Ligzdai ir bļodas forma, tā tiek būvēta no zariem un izoderēta ar saknītēm, liānām un lapām. Dējumā ir 5—6 olas. Tās ir gaiši zilizaļas ar brūniem raibumiņiem. Ola ir apmēram 34 mm gara un 24 mm plata. Perē tikai mātīte, bet tēviņš to tikmēr baro. Inkubācijas periods ilgst 18—20 dienas, putnēni izlido pēc 24 dienām.[5]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ World Bird List: Crows, mudnesters & birds-of-paradise, 2018
- ↑ «Aves do Parque Nacional da Serra do Cipó: o Vale do Rio Cipó, Minas Gerais, Brasil (The birds of 'Parque Nacional da Serra do Cipó': the Rio Cipó valley, Minas Gerais, Brazil)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 4. oktobrī. Skatīts: 2010. gada 6. novembrī.
- ↑ IUCN Red List: Cyanocorax cristatellus[novecojusi saite]
- ↑ Alive: Curl-crested Jay (Cyanocorax cristatellus)
- ↑ 5,0 5,1 5,2 5,3 5,4 Cyanocorax cristatellus
- ↑ «Diurnal bird visiting of Caryocar brasiliense Camb. in Central Brazil.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 29. jūnijā. Skatīts: 2010. gada 6. novembrī.