Konvencija pret spīdzināšanu

Konvencija pret spīdzināšanu un citiem nežēlīgiem, necilvēcīgiem vai cieņu pazemojošiem apiešanās un sodīšanas veidiem ir 1984. g. pieņemtais ANO līgums. Tā izpildi uzrauga Komiteja pret spīdzināšanu 10 ekspertu sastāvā, izskatot dalībvalstu ziņojumus un sūdzības par konvencijas pārkāpumiem pret tām dalībvalstīm, kas tam piekrīt. Konvencijai uz 2016. g. septembri ir 159 dalībvalstis, vēl 10 to parakstīja, bet par dalībvalstīm pagaidām nekļuva.

2002. g. pieņemts fakultatīvais protokols konvencijai (stājās spēkā 2006. g.), kas paredz Novēršanas apakškomitejas izveidi un vizīšu procedūru. Protokolam uz 2016. g. septembri ir 81 dalībvalstis, vēl 17 to parakstīja, bet par dalībvalstīm pagaidām nekļuva.

Konvencijas struktūra

• Preambula
• I daļa (1.—16. p.) — saistības;
• II daļa (17.—24. p.) — Komiteja pret spīdzināšanu;
• III daļa (25.—33. p.) — Konvencijas parakstīšana, spēkā stāšanās, denonsēšana.

Ārējās saites

• Konvencijas teksts
• Latvijas ziņojumi par konvencijas izpildi un komitejas secinājumi par tiem Arhivēts 2020. gada 21. septembrī, Wayback Machine vietnē.
• Protokola teksts (krieviski) (angliski)
• Konvencijas un protokola dalībvalstis(angliski)
• Komiteja pret spīdzināšanu(angliski)
• Komentāri konvencijai (angliski) (krieviski)