Solvay
Solvay S.A. ir Beļģijas ķīmiskās rūpniecības uzņēmums. Dibināts 1863. gadā. Galvenais birojs atrodas Briselē.
| Solvay S.A. | |
|---|---|
 | |
| Darbības joma | ķīmiskā rūpniecība |
| Dibināts | 1863. gads |
| Galvenais birojs |
Brisele,  Beļģija |
| Produkti | ķimikālijas, plastmasa |
| Tīmekļa vietne | solvay.com |
Uzņēmuma bizness iedalīts trīs grupās:[1]
- SOLVAY Chemicals — pasaulē lielākais kalcinētās sodas, ūdeņraža peroksīda un dzeramās sodas ražotājs; tāpat ražo specializētus produktus, piemēram, fluora ķimikālijas;
- SOLVAY Plastics — viens no pasaulē lielākajiem plastmasas ražotājiem;
- SOLVAY Rhodia — specializētu ķimikāliju izstrādāts un ražotājs.
Solvay akcijas tiek kotētas Euronext Paris un Euronext Brussels biržā. Ietilpst CAC 40 indeksā. Lielākie akcionāri 2012. gada sākumā bija: Solvac SA (30,15 %; tajā 80 % pieder Solvjē ģimenei), JP Morgan Asset Management Holdings Inc. (3,03 %), Solvay Stock Option Management (2,81 %).[2]
Vēsture
labot šo sadaļu1861. gadā Beļģijas ķīmiķis Ernests Solvjē (Ernest Solvay) patentēja kalcinētās sodas rūpnieciskās iegūšanas tehnoloģiju (Solvjē metode). 1863. gadā viņš ar savu brāli Alfrēdu dibināja uzņēmumu Solvay & Cie, lai pielietotu šo metodi ražošanā. 1865. gadā Šarlruā uzcelta pirmā fabrika kalcinētās sodas ražošanai.[3] Kopš 1870. gada uzņēmums sāka starptautisku izvēršanos, atverot rūpnīcas Anglijā, Vācijā, Krievijā, ASV un Francijā. 1895. gadā, pēc elektrolīzes ieviešanas, Solvay & Cie sāka diversificēt produkciju, ražojot hlorīnu un kautisko sodu. 1900. gadā uzņēmums ražoja 95 % no visas pasaules sodas apjoma.
Pēc Pirmā pasaules kara un padomju varas nostiprināšanās Krievijā tika zaudētas Solvay rūpnīcas Krievijā. 1937. gadā Solvay kopā ar Apvienotās Karalistes ICI un Vācijas IG Farben ar vienādām kapitāldaļām Somijā dibināja kopuzņēmumu Finnish Chemicals Oy (tagad Kemira Chemicals).
Pēc Otrā pasaules kara daļa rūpnīcu bija sabojātas, bet PSRS ietekmes valstīs zaudētas rūpnīcas. 1949. gadā sākta plastmasas (polivinilhlorīda) ražošana. 1959. gadā sākta augsta blīvuma polietilēna ražošana.[3]
1967. gadā uzņēmums, kas līdz tam bija komandītsabiedrība, reģistrēts kā akciju sabiedrība Solvay & Cie S.A..[3] 1970. gadā Solvay & Cie kopā ar Somijas Kymmene (tagad UPM-Kymmene) un Apvienotās Karalistes Laporte Industries Ltd. dibināja kopuzņēmumu Oy Finnish Peroxides Ab, lai nodrošinātu vajadzību pēc peroksīda. 1971. gadā Solvay akcijas pirmo reizi piedāvātas publiskai pirkšanai. 1976. gadā sākta polipropilēna ražošana. 1979. gadā Solvay sāka iegādāties veselības zinātnes uzņēmumus. 1980. gadā veselības zinātnes aktivitātes izdalītas atsevišķā Veselības sektorā.[3]
1984. gadā bizness ASV reorganizēts, pakļaujot to pārvaldītājsabiedrībai Solvay America, Inc. 1992. gadā ASV iegādāts sodas ražotājs Tenneco Inc. 1999. gadā no BASF nopirkts polivinilhlorīda bizness Eiropā.[3]
2002. gadā veikts lielākais darījums Solvay vēsturē, par 600 miljoniem EUR iegādājoties Ausimont S.p.A. fluora ķimikāliju un polimēru biznesu.[3] 2005. gadā no UPM-Kymmene nopirkti tās 25 % kapitāldaļu uzņēmumā Finnish Peroxides.[4] 2009. gadā farmaceitiskā nodaļa Solvay Pharma pārdota ASV farmācijas uzņēmumam Abbott; darījums pabeigts 2010. gada februārī. 2011. gadā iegādāta Francijas ķīmiskās rūpniecības grupa Rhodia; darījums pabeigts 2011. gada septembrī. 2012. gada janvārī Solvay akcijas sāka kotēt Euronext Paris biržā, un septembrī iekļuva CAC 40 indeksā, aizstājot PSA Peugeot Citroën.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «About Solvay». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 27. maijā. Skatīts: 2013. gada 13. jūnijā.
- ↑ 3,0 3,1 3,2 3,3 3,4 3,5 Solvay S.A. History
- ↑ «EN 38.620 - European Commission - Europa». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 4. septembrī. Skatīts: 2013. gada 12. jūnijā.
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Solvay.- Solvay vietne
