Nakteņu dzimta

Nakteņu dzimta (Solanaceae) ir ziedaugu dzimta, kurā ietvertas vairākas pārtikā lietotas un arī indīgas augu sugas. Nakteņu dzimtas augi tiek plaši kultivēti arī kā garšaugi, krāšņumaugi un ārstniecības augi. Pie nakteņu dzimtas pieder tādi augi kā kartupelis, tomāts, dzeloņainais velnābols, mandragora, beladonna, īstā tabaka, baklažāns, parastā līcija, paprika, sarkanais pipars, bebrukārkliņš un petūnija.

Nakteņu dzimta Solanaceae
Eņģeļtaures zieds
Klasifikācija
Valsts	Augi (Plantae)
Nodalījums	Segsēkļi (Magnoliophyta)
Klase	Divdīgļlapji (Magnoliopsida)
Rinda	Nakteņu rinda (Solanales)
Dzimta	Nakteņu dzimta (Solanaceae)
Nakteņu dzimta Vikikrātuvē

Daudzu nakteņu dzimtas augu sastāvā ir liels daudzums dažādu alkaloīdu, kas lielos daudzumos var būt cilvēkam nāvējoši, piemēram, atropīns, skopolamīns, hiosciamīns, nikotīns un solanīns. Nakteņu dzimtas augiem ir liels steroīdu daudzums.

Raksturojums

Pie nakteņu dzimtas pieder lakstaugi, puskrūmi, krūmi vai nelieli koki ar stāvu un ložņājošu stumbru. Lapas spirāliski sakārtotas, vienkāršas, šķeltas vai dalītas. Ziedi pa vienam vai cimozās ziedkopās, divdzimumu. Kauss parasti saaudzis, piecdaļīgs, vainags arī saaudzis, piecdaivains. Putekšņlapas 5, augļlapas 2. Sēklotne augšēja. Auglis - oga vai pogaļa. Dzimtā ap 2300 sugu, kas izplatītas tropu, subtropu un mērenajās joslās, galvenokārt Dienvidamerikā.

Nakteņu dzimtai ir ļoti liela praktiskā nozīme. Pie tās pieder kartupeļu un nakteņu ģints, kuras sugu skaits pārsniedz 1500. Tie galvenokārt ir tropu augi ar izplatības centru Dienvidamerikā. Šodien ir pazīstamas vairāk nekā 200 ģints sugas, kurām zemē veidojas bumbuļi. No šīm sugām izpētīta ir tikai neliela daļa. Mums pazīstamais kartupelis ir nozīmīgs cilvēces pārtikas augs. Spānijā un Vīnes botāniskajā dārzā tas ieviests 1565. gadā. No turienes vēlāk nonācis Holandē un Vācijā. Latvijā kartupeļi ievesti 1673. gadā no Hamburgas. No 1850. gada audzēti lielākās platībās. Šodien pasaulē pazīstamas 2000 kartupeļu šķirnes.

Plaši izplatīts kultūraugs ir tomāti, kas Eiropā ieviesti 1554. gadā, bet Krievijā parādījušies 1780. gadā. Tomātus ilgu laiku audzēja kā dekoratīvus augus. Latvijā uzturā sākti lietoti pirms 90–100 gadiem.

Pie nakteņu dzimtas pieder dienvidu apgabalos plaši kultivētā paprika. Šajā dzimtā ietilpst arī daži indīgi augi, piemēram, dzeloņainais velnābols, melnā driģene un tabaka.

No Latvijā sastopamiem nakteņu dzimtas savvaļas augiem jāmin bebrukārkliņš un melnā naktene.

Nakteņu dzimtas augus izmanto arī ārstniecībā (tautas medicīnā). Piemēram, kartupeļiem piemīt dziednieciskas īpašības. Svaigu kartupeļu sulu izmanto kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūlas ārstēšanai. Svaigus, rīvētus bumbuļus vai šķēlītes liek uz ādas nobrāzumiem un apdegumiem. Jau kopš senatnes par efektīvu līdzekli pret iesnām un saaukstēšanos tiek uzskatīta vārītu kartupeļu tvaiku elpošana.

Skatīt arī

• Naktsziežu dzimta

Ārējās saites

• «Latvijas Daba informācija» (latviski).
• «Raksti.daba.lv raksts» (latviski).^{[novecojusi saite]}