Sociālā stigma
Sociālā stigma ir personas vai to grupas, kas atsevišķās raksturiezīmēs neatbilst sabiedrības pieņemtajām normām. Stigmu personām piešķir lielākā sabiedrības daļa, kas šīs īpašības neatzīst vai pat nosoda. Pirmais ievērojamākais zinātnieks, kas stigmas fenomenu aprakstīja, bija Emīls Dirkems.[1] Ar stigmu pētniecību un to teorijas attīstīšanu 20. gadsimtā nodarbojās Kanādas sociologs Ērvings Gofmanis. Viņš izšķīra trīs sociālās stigmas veidus:[2]
- ārējas deformācijas (piemēram, rētas, slimību radīti izskata pārveidojumi (anoreksija, lepra), invaliditāte, aptaukošanās),
- personības īpatnības (piemēram, garīgas slimības, parafilijas, laulības pārkāpšana, pusaudžu grūtniecība, narkomānija, alkoholisms un nākšana no kriminālas vides),
- "cilšu stigmas" — tautības, pilsonības un reliģiskās piederības atšķirības.
Skatīt arī
labot šo sadaļuAtsauces
labot šo sadaļu- ↑ Émile Durkheim (1982). Rules of Sociological Method (1895) The Free Press (angliski)
- ↑ Erving Goffman (1963). Stigma: Notes on the Management of Spoiled Identity. Prentice-Hall. ISBN 0-671-62244-7. (angliski)
 | Šis ar sabiedrību saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |