Sociālā atstumtība

Sociālā atstumtība ir plašāks jēdziens nekā nabadzība. Tā ir indivīdu vai cilvēku grupu nespēja iekļauties sabiedrībā nabadzības, nepietiekamas izglītības, bezdarba, diskriminācijas vai citu apstākļu dēļ. Tātad sociāli atstumts cilvēks nespēj piekļūt pakalpojumiem un precēm, nespēj īstenot savas tiesības un izmantot iespējas, jo pastāv šķēršļi, kas to liedz, piemēram, vides nepieejamība, sabiedrības aizspriedumi, emocionālā un fiziskā vardarbība u. c.

Sociālās atstumtības riskam pakļautās iedzīvotāju grupas ir iedzīvotāju grupas, kurām ir liegtas vai apgrūtinātas iespējas iegūt pietiekamus ienākumus, saņemt dažādus pakalpojumus un preces, kuras ir būtiski nepieciešamas pilnvērtīgai funkcionēšanai sabiedrībā.

Latvijas likumdošanā nav definēta nabadzība, tāpēc tiek pielietotas Eiropas Komisijas definīcijas, runājot par nabadzību, sociālo atstumtību un sociālo iekļaušanu. LR Centrālā statistikas pārvalde rēķina nabadzības un sociālās atstumtības monetāros indikatorus (Lākenas indikatorus).

Skatīt arī

• Hikikomori