Smēķēšanas ierobežojumi Latvijā

Smēķēšanas ierobežojumi ir virkne ar likumu noteiktu normu, kas ierobežo tabakas izstrādājumu smēķēšanas tiesības Latvijā:

1. 1999. gadā LR Saeima pieņēma likumu "Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu".
2. 2001. gada 6. martā LR Ministru kabinets apstiprināja "Latvijas sabiedrības veselības stratēģijas" programmu, ka vismaz par 20% jāsamazina smēķētāju īpatsvars par 15 gadiem vecāku iedzīvotāju vidū un jāattālina vecums, kādā tiek uzsākta regulāra smēķēšana 15 gadus vecu un jaunāku iedzīvotāju vidū. "Tabakas uzraudzības valsts programma" ietver laika periodu no 2006. līdz 2010. gadam.
3. 2005. gada 29. martā pieņēma grozījumus likumus "Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu", kurus jāievieš līdz 2006. gada 1. Jūlijam.
4. 2014. gada 12. jūnijā Saeima otrajā lasījumā apstiprināja likumprojektu, kas paredz aizliegt smēķēšanu citu cilvēku klātbūtnē, ja viņi pret to iebilst, kā arī līdz 21 gadam palielināt vecumu, līdz kuram aizliegts pārdot tabakas izstrādājumus.

cigarete pelnutraukā

Aģitācijas uzraksts uz cigarešu iepakojuma "Smēķētāji mirst jauni"

piktogramma "Smēķēt aizliegts"

• Pakāpeniska akcīzes nodokļa par cigaretēm palielināšana saskaņā ar likumu "Par akcīzes nodokli", lai līdz 2010. gadam sasniegtu EP Direktīvā 92/79/EEK noteikto minimālo likmi.
• Tabakas izstrādājumu un smēķēšanas reklāma atbilstoši radio un televīzijā ir aizliegta. Pārējos Latvijā reģistrētajos masu informācijas līdzekļos tā ir atļauta tikai tādā gadījumā, ja reklāmā ir ietverta informācija par tabakas izstrādājumu lietošanas negatīvo ietekmi un šī informācija aizņem ne mazāk kā 10% no konkrētās reklāmas kopējā apjoma. Likums aizliedz arī tabakas izstrādājumu vides reklāmu, kas nozīmē, ka to nevar izvietot uz ēkām un būvēm (reklāmas stabiem, sētām, autoceļu un dzelzceļu malās, lidostās, ostās, dzelzceļa stacijās), izņemot tirdzniecības punktus.
• Aizliegts pārdot tabakas izstrādājumus personām, kuras jaunākas par 18 gadiem.

Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem "Noteikumi par kārtību, kādā izvietojami informatīvie uzraksti vai simboli par smēķēšanas aizliegumu un atļauju smēķēt, kā arī par uzrakstu un simbolu paraugiem", aizliegts smēķēt:

• izglītības un audzināšanas iestādēs, izņemot augstskolas, kurās atļauts smēķēt telpās, kas speciāli ierādītas smēķēšanai;
• ārstniecības iestādēs, sociālās aprūpes un rehabilitācijas institūcijās, ieslodzījuma vietās, izņemot telpas, kas speciāli ierādītas smēķēšanai (attiecīgās iestādes vai institūcijas iekšējās kārtības noteikumos var paredzēt iespēju šo iestāžu pacientiem vai institūciju iemītniekiem smēķēt arī ārpus telpām, kas speciāli ierādītas smēķēšanai);
• tuvāk par 10 metriem no ieejām ēkās vai būvēs (arī uz ārējām kāpnēm un lieveņiem), kur izvietotas valsts vai pašvaldību iestādes un kapitālsabiedrības, kurās vairāk nekā 50% kapitāla daļu (akciju) pieder valstij vai pašvaldībai;
• sabiedriskā transporta līdzekļu pieturvietu nojumēs;
• daudzdzīvokļu dzīvojamo māju kāpņu telpās, gaiteņos un citās koplietošanas telpās;
• darbavietās darba un koplietošanas telpās, izņemot telpas, kas speciāli ierādītas smēķēšanai;
• publiskās ēkās, būvēs un telpās (kinoteātru, koncertu, sporta zālēs, citās sporta ēkās un būvēs, pasta un citu iestāžu zālēs, diskotēkās, deju zālēs u. c.), izņemot atsevišķas telpas, kas speciāli ierādītas smēķēšanai;
• sabiedriskā transporta līdzekļos un taksometros, izņemot tālsatiksmes vilcienus un kuģus, kuros var būt atsevišķi vagoni vai kajītes, kas paredzētas smēķētājiem;
• sporta un citu publisku pasākumu laikā stadionos un citās norobežotās teritorijās, izņemot vietas, kas speciāli ierādītas smēķēšanai;
• bērnu atpūtas un rotaļu laukumos;
• parkos, skvēros un peldvietās, izņemot vietas, kas speciāli ierādītas smēķēšanai;
• kafejnīcās, restorānos un citās sabiedriskās ēdināšanas vietās, izņemot vasaras (āra) kafejnīcas, kurās atļauts smēķēt tikai vietās, kas speciāli ierādītas smēķēšanai.

Telpa, kas speciāli ierādīta smēķēšanai, ir:

• smēķēšanai paredzēta atsevišķa, ar stacionārām būvkonstrukcijām norobežota telpa, kas aprīkota ar nosūces ventilāciju, lai tabakas dūmi neieplūstu citās telpās. Šajā telpā ir norāde ar attiecīgu informatīvu uzrakstu vai simbolu. Tajā netiek sniegti iestādes, komersanta, jebkuras citas juridiskās personas vai pašnodarbinātās personas pamatpakalpojumi;
• vieta, kas speciāli ierādīta smēķēšanai;
• ar attiecīgu informatīvu uzrakstu vai simbolu apzīmēta un ugunsdrošības noteikumu prasībām atbilstoši aprīkota teritorija ārpus ēkām brīvā dabā, telpa vai telpas daļa, kas aprīkota ar gaisa ventilācijas iekārtu, vai telpas daļa vasaras (āra) kafejnīcā;
• telpa, kas atsevišķi nodalīta smēķēšanai;
• atsevišķa, ar stacionārām būvkonstrukcijām norobežota telpa, kas paredzēta pamatpakalpojumu saņemšanai un smēķēšanai un ir aprīkota ar nosūces ventilāciju.

Smēķēšanas izplatība Latvijā pirms ierobežojumu ieviešanas

1999. gadā Latvijā smēķēja 49% vīriešu un 13% sieviešu.

Ierobežojumu sasniegtie rezultāti

2012. gadā Latvijā ikdienā smēķēja 34% 15-64-gadīgo aptaujāto iedzīvotāju, ikdienā smēķēja 52% vīriešu un 18% sieviešu.

Pēc Slimību profilakses un kontroles centra datiem 2012. gadā uzskaitē tika ņemti 11 508 iedzīvotāji, kuri slimo ar ļaundabīgajiem audzējiem, bet miruši 6016. Vieni no būtiskākajiem Latvijas iedzīvotāju priekšlaicīgas nāves cēloņiem ir plaušu un bronhu ļaundabīgie audzēji. Statistika, cik no slimniekiem smēķējuši, nav publiskota. Presē sastopams viedoklis, ka ka vairāk nekā 85% plaušu vēža saslimšanas gadījumi esot smēķēšanas izraisīti (dati, cik % no onkoloģiski saslimušajiem ir smēķētāji, nav publiskoti).

Asinsrites sistēmas slimības (hroniskas sirds išēmiskas slimības) 2012. gadā bija biežākais iedzīvotāju nāves cēlonis, izraisot 16311 iedzīvotāju nāvi. Statistika, cik no slimniekiem smēķējuši, nav publiskota. Onkoloģiski saslimušo skaits kopš ierobežojumu politikas uzsākšanas pieaug: 8838 saslimušo 2000. gadā, 11567 — 2013. gadā.

Kopš 2010. gada nemainīgs saglabājies ikdienā smēķējošo aptaujāto iedzīvotāju īpatsvars, ikdienā smēķējošo vīriešu īpatsvars palielinājies par 5%, sieviešu īpatsvars samazinājies par 3%. Savukārt 2015. gada rudenī tika konstatēts, ka pēdējo gadu laikā smēķētāju skaits, par spīti drastiskajiem ierobežojumiem, sācis pieaugt. 2014.gadā smēķēja par 2% vairāk nekā 2013. un 2012.gadā. Kopumā 2014. gadā smēķēja 52% vīriešu un 23% sieviešu.

Ierobežojumu kritika

Ir cilvēki, kas uzskata, ka aizliegums izveidot smēķētājiem domātas sabiedriskās atpūtas vietas (kur nesmēķētāji nenāktu un netiktu nekādi aizskarti), ierobežo smēķētāju cilvēktiesības un ka aizliegumi ierobežo indivīda izvēles brīvību un privāto uzņēmējdarbību.

Pazīstamā publiciste Frana Lebovica intervijā žurnālam "Rīgas laiks" par smēķēšanas ierobežojumiem izteicās: "Blumbergs to aizliedza, bet es viņu kaut kur satiku un jautāju: "Vai jūs zināt, kā sauc to, ka cilvēki sēž bāros, smēķē, dzer un sarunājas?" Viņš saka: "Kā?" Es viņam saku: "To sauc par mākslas vēsturi!" Lūk, tā."

Skatīt arī

• Smēķēšanas ierobežojumi nacistiskajā Vācijā

Ārējās saites

• LR Tabakas uzraudzības valsts programma 2006.-2010. gadiem^{[novecojusi saite]}
• Grozījumi likumā "Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu"
• 1999. gada 10.11. likums " Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu"
• Noteikumi par valsts nodevu par speciālas atļaujas (licences) izsniegšanu atsevišķiem uzņēmējdarbības veidiem
• Kopējā tabakas izstrādājumu realizācija Latvijā 2006. gada 1. pusgadā
• Smēķēšana Latvijā
• Narkoloģijas centra 1999. Gada pārskats
• Informatīvais ziņojums par Sabiedrības veselības stratēģijas Rīcības programmas ieviešanu 2005.-2006.^{[novecojusi saite]}
• L.Lapsa. No kā patiesi baidās tabakas industrija?
• 2007. gadā ieviestie smēķēšanas aizliegumi pasaulē
• Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likums