Skrejvaboļu dzimta
Skrejvaboļu dzimta (latīņu: Carabidae) ir adefāgo vaboļu (Adephaga) apakškārtas dzimta. Tās ir dažāda izmēra, krāsas un formas vaboles, kas sastopamas praktiski visās klimatiskajās zonās, izņemot mūžīgā sasaluma zonu. Daudzas sugas pārvietojas skrienot un nekad nelido. Pasaules faunā (pēc 1998. g. datiem) ir sastopamas 32 561 šīs dzimtas suga, kas apvienotas 1859 ģintīs. Ik gadu tiek atklātas daudzas zinātnei jaunas skrejvaboļu sugas, tāpēc kopējais sugu skaits palielinās. Latvijā ir sastopamas 327 sugas. Skrejvaboles ir viena no sugām daudzveidīgākajām un labāk izpētītākajām vaboļu kārtas dzimtām pasaulē. Latvijas skrejvaboļu standartkolekcija atrodas Daugavpils Universitātes Sistemātiskās bioloģijas institūtā, bagātīgas kolekcijas ir arī Latvijas Dabas muzejā un Latvijas Universitātē.
Skrejvaboļu dzimta | |
---|---|
Klasifikācija | |
Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
Tips | Posmkāji (Arthropoda) |
Klase | Kukaiņi (Insecta) |
Apakšklase | Spārneņi (Pterygota) |
Kārta | Vaboles (Coleoptera) |
Apakškārta | Gaļēdāju vaboļu apakškārta (Adephaga) |
Virsdzimta | Caraboidea |
Dzimta | Skrejvaboļu dzimta (Carabidae) |
Iedalījums | |
| |
Skrejvaboļu dzimta Vikikrātuvē |
Pieaugušo īpatņu morfoloģija
labot šo sadaļuDaudzas skrejvaboļu sugas ir ļoti līdzīgas un tāpēc to noteikšanā izmanto daudzas dažādas īpašības. Nosakot ņem vērā ķermeņa nokrāsu, formu, ārējo uzbūvi, virsmas veidu, izmērus, ģenitāliju uzbūvi.[1]
Krāsojums
labot šo sadaļuKrāsojums skrejvabolēm ir dažāda krāsā, taču vairāk tumšu toņu, bieži ar metālisku nokrāsu. Nereti melna vai tumša krāsa kombinēta ar zaigojošu atspulgu, kurš veidojas, pateicoties virsmas mikroskulptūrai no tievām paralēlām līnijām.[1]
Ekoloģija
labot šo sadaļuSkrejvaboles sastopamas visdažādākajos biotopos, sākot no tundras zonas ziemeļos un beidzot ar ekvatoriālajiem mūžzaļajiem lietus mežiem dienvidos. Daudzas sugas ir izmantojamas kā vides stāvokļa bioindikatori. Lielākā daļa sugu ir plēsēji, pārtiek no citiem kukaiņiem, dažādām to attīstības stadijām, tārpiem, gliemjiem u.c. Lielākās ģints Carabus sugas spēj nomedīt pat nelielas ķirzakas. Daudzas sugas ir fitofāgi vai miksofāgi. Ir sugas, kas dzīvo koku vainagos vai koku mizas spraugās, kur ložņā pa mizgraužu ejām un barojas ar to dažādām attīstības stadijām (piem. ģints Dromius), citas - saistītas ar skudru pūžņiem (piem., ģints Paussus (Latvijā nav sastopama)) vai dzīvo alās (piemēram, apakšdzimtas Trechinae sugas).
Aizsardzība
labot šo sadaļuAizsardzība Latvijā
labot šo sadaļu2 skrejvaboļu sugas Latvijā ir īpaši aizsargājamas (LR Ministru Kabineta noteikumi Nr 396): zaļganais kokskrējējs (Calosoma inquisitor) un purvāju skrejvabole (Carabus menetriesi). 7 skrejvaboļu sugas ir iekļautas Latvijas Sarkanajā Grāmatā: zaļganais kokskrējējs (Calosoma inquisitor - 1. kategorija), purvāju skrejvabole (Carabus menetriesi - 2. kategorija), spožā skrejvabole (Carabus nitens - 2. kategorija), zeltpunktu skrejvabole (Carabus clathratus - 3. kategorija), velvētā skrejvabole (Carabus convexus - 3. kategorija), lielā skrejvabole (Carabus coriaceus - 3. kategorija), jūrmalas smilšvabole (Cicindela maritima - 3. kategorija).
Skatīt arī
labot šo sadaļuAtsauces un piezīmes
labot šo sadaļuŠis ar bioloģiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |