Veterns
Veterns (zviedru: Vättern) ir pēc platības otrs lielākais ezers Zviedrijā, piektais lielākais ezers Eiropā. Iegarenas formas ezers Zviedrijas dienvidu—centrālajā daļā. Kaut arī ezera nosaukums zviedriski līdzinās vārdam vatten — ‘ūdens’, tā etimoloģija ir neskaidra un visdrīzāk nav saistīta ar vārdu "ūdens".
| Veterns | |
|---|---|
 Sauna Veterna ezerā pie Karlsborjas | |
| Atrodas |
 Zviedrija |
| Koordinātas | 58°24′N 14°36′E / 58.400°N 14.600°EKoordinātas: 58°24′N 14°36′E / 58.400°N 14.600°E |
| Platība | 1912 km2 |
| Lielākais garums | 135 km |
| Lielākais platums | 31 km |
| Vidējais dziļums | 39,9 m |
| Lielākais dziļums | 128 m |
| Tilpums | 77,6 km3 |
| Augstums v.j.l. | 88,5 m |
| Izteka | Mūtāla |
| Sateces baseins | 4503 km2 |
| Baseina valstis | Zviedrija |
| Salas | Visingse |
| Apdz. vietas krastos |
Jenšēpinga, Kārlsborja, Mūtāla |
  Veterns | |
 Veterns Vikikrātuvē | |
Ezera līmenis tiek regulēts kopš 1930. gadiem. No ezera iztek Mūtālas upe, kas tālāk kļūst par regulētu kanālu un ietek Baltijas jūrā. Ezera ziemeļu daļā atrodas ainavisks līcis ar zemiem krastiem — Alsens. Ap 62% no baseina klāj mežs un purvi, ap 26,7% — lauksaimniecības zeme. Ūdens apmaiņas periods ir 55,9 gadi.
Ezera ūdens ir ļoti dzidrs un tīrs un tiek izmantots kā dzeramais ūdens. Kaut arī pirms nokļūšanas ūdensvadā tas tiek nedaudz attīrīts, ezera ūdens ir droši dzerams. 31 sugas zivs. Ezerā populāra zveja. Piekraste vietām ļoti ainaviska (Ombergs).
Vairākās Baltijas jūras attīstības stadijās (Baltijas ledus ezers, Joldijas jūra, Ancilus ezers) pēc ledus laikmeta Veterns ir bijis daļa no Baltijas jūras baseina. Par atsevišķu ezeru Veterns kļuva aptuveni pirms 8000 gadiem.
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Veterns.