Skalva

Skalva jeb Skalava (latīņu: Schalavonia, vācu: Schalowe) bija rietumbaltu skalvju apdzīvota teritorija Nemunas lejtecē. Pēc Pētera no Duisburgas hronikas ziņām Skalva bija viena no Prūsijas zemēm. Skalvji, kuru kultūra pēc arheoloģiskā materiāla tuvāka kuršiem, dzīvoja līdzās kuršiem, žemaišiem, jātvingiem un prūšiem Nemunas pietekas Jūras baseinā.

Schalavonia Ortēliusa Prūsijas kartē (1584).

Vēsture

1289. gadā Vācu ordenis uzcēla Skalavas pili (Schalauerburg), kurai Lietuvas krusta karu laikā 1293. gadā uzbruka Lietuvas dižkunigaitijas karaspēks. 1313. gadā Vācu ordenis šeit uzcēla pirmo tiltu pār Nemunu, bet 1406.-1410. gadā Tilzītes mūra pili, kuru jau 1411. gadā nopostīja žemaiši. Pēc Vācu ordeņa sekularizācijas Skalvu iekļāva Prūsijas hercogistes sastāvā.

1701. gadā Skalva kā Austrumprūsijas daļa kļuva par daļu no Prūsijas karalistes. 1924. gadā Klaipēdas apgabals tika pievienots Lietuvai un senās Skalavas teritorija pa Nemunas upi tika sadalīta starp Lietuvu un Vāciju. Kād pēc Otrā pasaules kara Austrumprūsijas teritorija tika sadalīta starp PSRS un Poliju, bijušo Vācijas daļu ar Tilzītes (Sovetskas) pilsētu iekļāva Krievijas PFSR Kaļiņingradas apgabalā.