Skābekļa difluorīds

ķīmisks savienojums

Skābekļa difluorīds ir skābekļa un fluora binārais savienojums. Tajā skābeklim ir neraksturīgā oksidēšanās pakāpe +2, kas ir tāpēc, ka fluors ir vienīgais elements, kam ir lielāka elektronegativitāte nekā skābeklim. Istabas temperatūrā tas ir bezkrāsaina, indīga gāze.[1]

Skābekļa difluorīds

Skābekļa difluorīda molekulas modelis

Skābekļa difluorīda struktūrformula ar saišu garumiem un leņķiem
CAS numurs 7783-41-7
Ķīmiskā formula OF2
Molmasa 53.996 g/mol
Blīvums 1,88 kg/m3
Kušanas temperatūra -223,8 °C
Viršanas temperatūra -144,75 °C
Šķīdība ūdenī 6,8 ml/100 ml (0 °C)

Sākotnēji tika iegūts nedaudz mitra kālija fluorīda un fluorūdeņražskābes kausējuma elektrolīzē.[1] Mūsdienās to iegūst fluora reakcijā ar atšķaidītu nātrija hidroksīda ūdens šķīdumu, rodas nātrija fluorīds kā blakusprodukts:

2F2 + 2NaOH → OF2 + 2NaF + H2O

Ja nātrija hidroksīda koncentrācija ir pārāk liela, rodas zudumi paralēlās reakcijas dēļ: [1]

OF2 + 2OH → O2 + 2F + H2O

Ķīmiskās īpašības

labot šo sadaļu

Skābeklim neraksturīgās +2 oksidēšanās pakāpes dēļ skābekļa difluorīds ir spēcīgs oksidētājs. Tas reaģē ar lielāko daļu metālu, veidojot fluorīdus. Tas reaģē arī ar daudziem nemetāliem, piemēram, sēru un fosforu, veidojot fluorīdus un oksofluorīdus. Tas reaģē pat ar cēlgāzi ksenonu. 25 °C temperatūrā šajā reakcijā rodas ksenona difluorīds un skābeklis: [2]

2OF2 + 2Xe → 2XeF2 + O2

Paaugstinātā temperatūrā veicot šo reakciju, var iegūt ksenona tetrafluorīdu un ksenona oksofluorīdus.[1]

Temperatūrā virs 200 °C skābekļa difluorīds sadalās, veidojot skābekli un fluoru:

2OF2 → O2 + 2F2

Tā šķīdība ūdenī ir neliela, turklāt tas lēni reaģē ar to:

OF2 + H2O → 2HF + O2

Skābekļa difluorīds ir ļoti toksisks. Tā toksicitātes pakāpe ir salīdzināma ar fosgēnu.

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 E. A. V. Ebsworth, J. A. Connor and J. J. Turner. The Chemistry of Oxygen. Chapter 22 of Comprehensive Inorganic Chemistry. Pergamon Press 1973
  2. Р.А. Лидин, В.А. Молочко, Л.Л. Андреева Химические свойства неорганических веществ "Химия", 2000