Skābekļa difluorīds
Skābekļa difluorīds ir skābekļa un fluora binārais savienojums. Tajā skābeklim ir neraksturīgā oksidēšanās pakāpe +2, kas ir tāpēc, ka fluors ir vienīgais elements, kam ir lielāka elektronegativitāte nekā skābeklim. Istabas temperatūrā tas ir bezkrāsaina, indīga gāze.[1]
| Skābekļa difluorīds | |
|---|---|
 Skābekļa difluorīda molekulas modelis  Skābekļa difluorīda struktūrformula ar saišu garumiem un leņķiem | |
| CAS numurs | 7783-41-7 |
| Ķīmiskā formula | OF2 |
| Molmasa | 53.996 g/mol |
| Blīvums | 1,88 kg/m3 |
| Kušanas temperatūra | -223,8 °C |
| Viršanas temperatūra | -144,75 °C |
| Šķīdība ūdenī | 6,8 ml/100 ml (0 °C) |
Iegūšana
labot šo sadaļuSākotnēji tika iegūts nedaudz mitra kālija fluorīda un fluorūdeņražskābes kausējuma elektrolīzē.[1] Mūsdienās to iegūst fluora reakcijā ar atšķaidītu nātrija hidroksīda ūdens šķīdumu, rodas nātrija fluorīds kā blakusprodukts:
- 2F2 + 2NaOH → OF2 + 2NaF + H2O
Ja nātrija hidroksīda koncentrācija ir pārāk liela, rodas zudumi paralēlās reakcijas dēļ: [1]
- OF2 + 2OH− → O2 + 2F− + H2O
Ķīmiskās īpašības
labot šo sadaļuSkābeklim neraksturīgās +2 oksidēšanās pakāpes dēļ skābekļa difluorīds ir spēcīgs oksidētājs. Tas reaģē ar lielāko daļu metālu, veidojot fluorīdus. Tas reaģē arī ar daudziem nemetāliem, piemēram, sēru un fosforu, veidojot fluorīdus un oksofluorīdus. Tas reaģē pat ar cēlgāzi ksenonu. 25 °C temperatūrā šajā reakcijā rodas ksenona difluorīds un skābeklis: [2]
- 2OF2 + 2Xe → 2XeF2 + O2
Paaugstinātā temperatūrā veicot šo reakciju, var iegūt ksenona tetrafluorīdu un ksenona oksofluorīdus.[1]
Temperatūrā virs 200 °C skābekļa difluorīds sadalās, veidojot skābekli un fluoru:
- 2OF2 → O2 + 2F2
Tā šķīdība ūdenī ir neliela, turklāt tas lēni reaģē ar to:
- OF2 + H2O → 2HF + O2
Toksicitāte
labot šo sadaļuSkābekļa difluorīds ir ļoti toksisks. Tā toksicitātes pakāpe ir salīdzināma ar fosgēnu.
Atsauces
labot šo sadaļu| Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: skābekļa difluorīds |