Silvestrs Tegetmeijers

(Pāradresēts no Silvestrs Tegetmejers)

Silvestrs Tegetmeijers (vācu: Sylvester Tegetmeyer; dzimis 15. gadsimta beigās Hamburgā, miris 1552. gadā Rīgā)[1] bija vācu garīdznieks. Viens no reformācijas kustības aizsācējiem Livonijā.[1] Rīgas Sv. Pētera baznīcas virsmācītājs.

Silvestrs Tegetmeijers
Sylvester Tegetmeyer
Personīgā informācija
Dzimis 15. gadsimta beigas
Hamburga, Hanzas savienība (tagad Karogs: Vācija Vācija)
Miris 1552. gadā
Rīga, Livonijas Konfederācija (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Dzīves vieta Rostoka, Rīga
Tautība Vācietis
Nodarbošanās Garīdznieks
Dzīvesbiedre tirgotāja Mēlsa meita
Bērni dēli kļuvuši par luterāņu mācītājiem

Dzimis Hanzas pilsētā Hamburgā. 1511. gadā imatrikulējās Rostokas Universitātē, 1519. gadā ieguva maģistra grādu, 1520. gadā kļuva par Rostokas Doma kapelānu.[2] 1521. gadā viņš devās pie teoloģijas profesora Mārtiņa Lutera uz Vitenbergu. Pēc Lutera pasludināšanas ārpus likuma un paslēpšanās Vartburgas pilī Tegetmeijers 1522. gadā ieradās Rīgā ar nolūku pārņemt sava mirušā brāļa mantojumu.[1] Tegetmeijeru iecēla par mācītāju Rīgas Svētā Jēkaba baznīcas draudzē.[1] Lasījis sprediķus arī Tērbatā.[1] vēl sludinājis arī Valmierā oratora dotību dēļ.[3] Apprecējās ar tirgotāja Mēlsa (Mels) meitu.

1525. gada Livonijas landtāga laikā viņš Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā noturēja sprediķi pret katolisko ticību.[1] Viņš piederēja pie radikālākajiem reformācijas sludinātājiem, kuru ietekmē Livonijas Konfederācijas pilsētās izraisījās nemieri un svētbilžu grautiņi.[1] 1529. gadā kopā ar J. Brismani un Andreasu Knopki viņš sastādīja pirmo Rīgas luterāņu mācītāju dievkalpojumu kārtību (Kurtz Ordnung der Kirchendienste), kas 1530. gadā tika izdota Rostokā, savukārt 1533. gadā — Rīgā.[1]

1542. gadā viņu iecēla par Rīgas Sv. Pētera baznīcas virsmācītāju. Miris 1552. gadā, apglabāts Rīgas Svētā Pētera baznīcā.[3] Tikai pēc viņa nāves 1554. gadā Livonijas landtāgs apstiprināja Lutera mācības oficiālo statusu un pasludināja evaņģēlisko luterāņu ticības brīvību Livonijā.

  • F. Dsirne. Knoepken, Tegetmeyer und Lohmüller, die drei Männer der Reformation in Livland und ihre Zeit. Dorpater Zeitschr. f. Theologie und Kirche. 1860.
  • F. Bienemann. Sylvester Tegetmeyers Tagebuch. Mitteilungen aus dem Gebiet der Geschichte Liv-, Est-and Kurlands, vol. XII (1875), S. 505
  • L. Arbusow. Die Einführung der Reformation in Liv-, Est- und Kurland, Leipciga: Heinsius, 1921
  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 1,6 1,7 Latvijas enciklopēdija. 5. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2009. 470. lpp. ISBN 978-9934-8068-0-3.
  2. Latviešu konversācijas vārdnīca. XXI. sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 42 400. sleja.
  3. 3,0 3,1 «Tegetmeijers (Tegetmeyer) Silvestrs». Letonika.lv. Skatīts: 2014. gada 2. augustā.