Silēziešu valoda
Silēziešu valoda (ślůnsko godka) tiek lietota Augšsilēzijas reģionā Polijā, kā arī Čehijā un Vācijā. 2011. gadā 509 000[1] cilvēku deklarēja silēziešu valodu kā savu dzimto valodu. Silēziešu valoda ir ļoti līdzīga poļu valodai — daži valodnieki to uzskata par poļu valodas dialektu, nevis atsevišķu valodu. Tomēr šai valodā ir vairāk aizguvumu no vācu valodas.[2]
| Silēziešu valoda ślůnsko godka | ||
|---|---|---|
| Valodu lieto: | Polija, Silēzijas vojevodiste, Čehija, Vācija, ASV | |
| Reģions: | Silēzija | |
| Pratēju skaits: | 509 000[1] | |
| Valodu saime: | Indoeiropiešu Slāvu Rietumslāvu Silēziešu valoda | |
| Valodas kodi | ||
| ISO 639-1: | nav | |
| ISO 639-2: | — | |
| ISO 639-3: | szl | |
| Piezīme: Šī lapa var saturēt IPA fonētiskās rakstzīmes unikodā. Bez pilnīga renderēšanas atbalsta vajadzīgo simbolu vietā var redzēt jautājuma zīmes, kastes vai citus simbolus. | ||
2024. gadā Polijas Seims pārskatīja savu kādreizējo negatīvo lēmumu un ar vairākumu atzina silēziešu valodu par reģionālo valodu.[2]
Alfabēts
labot šo sadaļuSilēziešu valodai nav viena noteikta alfabēta. Parasti runu pieraksta, izmantojot poļu alfabēta rakstzīmes. 2006. gadā, apvienojot apmēram 10 paveidus, tika izveidots vienots silēziešu valodas alfabēts. Tas tiek izmantots arī Vikipēdijā silēziešu valodā.
Alfabēts: Aa Bb Cc Ćć Čč Dd Ee Ff Gg Hh Ii Jj Kk Ll Mm Nn Ńń Oo Pp Rr Řř Ss Śś Šš Tt Uu Ůů Ww Yy Zz Źź Žž, digrāfi — Ch Dz Dź Dž.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 Narodowy Spis Powszechny Ludności i Mieszkań 2011. Raport z wyników - Central Statistical Office of Poland
- ↑ 2,0 2,1 «Wyborcza.pl». katowice.wyborcza.pl. Skatīts: 2024-04-27.
Ārējās saites
labot šo sadaļu| Silēziešu valodas Vikipēdija, brīvā enciklopēdija |
 | Šis ar valodniecību saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |