Sergejs Dovlatovs
Sergejs Dovlatovs (krievu: Сергей Донатович Довлатов; dzimis 1941. gada 3. septembrī, miris 1990. gada 24. augustā) bija ebreju/armēņu izcelsmes krievu rakstnieks. Lielāko daļu darbu radījis emigrācijā ASV.
| |||||||||||||
| |||||||||||||
Dzimis Otrā pasaules kara laikā teātra režisora ģimenē evakuācijā Ufā. Pēc kara ģimene atgriezās Ļeņingradā. No 1959. gada Dovlatovs studēja somu valodu Ļeņingradas Valsts universitātē, kur iepazinās ar tā laika jaunajiem dzejniekiem. Pēc diviem ar pusi gadiem atskaitīts par nesekmību. Iesaukts Padomju armijā un trīs gadus dienēja cietuma apsardzē Komi, no kurienes smēlās sižetus saviem literārajiem darbiem. Atgriezies no armijas, strādāja par žurnālistu Ļeņingradā, bet no 1972. gada septembra līdz 1975. gada martam - Igaunijā. Vasarās piepelnījās strādādams par gidu Puškina muzejā Mihailovskā, Pleskavas apgabalā.
Rakstīja prozu, bet tā kā publicēšanai viņa darbus nepieņēma, izdeva tos samizdatā un Rietumos. 1976. gadā izslēgts no PSRS Žurnālistu savienības. 1978. gadā emigrēja no PSRS. Apmetās Ņujorkā, kur nodzīvoja līdz mūža galam, strādādams vietējā krievu avīzē, un publicēdams mūsdienās pazīstamākos darbus. Dovlatova vārdā nosaukta iela Ņujorkā.
Dovlatova prozai raksturīgs asums, precizitāte, pašironija un tiešums, tomēr kļūdās tie, kas uzskata pirmajā personā rakstītus darbus par realitāti aprakstošiem. Tur ir vairāk vispārinājuma, nekā faktu. Dovlatovam raksturīga prasme savas dzīves epizodes pārvērst par mākslas miniatūrām, bet nejauši sastaptos cilvēkus par pilnvērtīgiem literatūras personāžiem. Īpaši jāizceļ Dovlatovs kā rakstnieks, kas piederēja slavenākai sešdesmito gadu Ļeņingradas literātu grupai, kurā tai skaitā ietilpa nākamais Nobela prēmijas laureāts Josifs Brodskis. Par spīti popularitātei literātu aprindās, Dovlatova prozu kategoriski atteicās publicēt. Mēģinādams sakārtot savu personīgo dzīvi (pēc šķiršanās no visskaistākās Ļeņingradas sievietes – rakstnieku elka), Dovlatovs apmetās Tallinā, kur, lai iegūtu pierakstu, vienlaikus strādāja par kurinātāju un avīzes Padomju Igaunija korespondentu. Vēlāk, kļūdams par šīs pašas avīzes informācijas daļas žurnālistu, iemantoja spožu popularitāti gan igauņu, gan krievu lasītāju vidū un gandrīz panāca sava pirmā rakstu krājuma “Pieci stūri” publicēšanu izdevniecībā Eesti Raamat. Pēc tam, kad pēdējā brīdī atbilstoši Igaunijas PSR Drošības komitejas norādījumiem grāmatas salikums tika iznīcināts, Dovlatovs atgriezies Ļeņingradā.
Pēc emigrācijas uz Ņujorku Dovlatovs nodibināja iknedēļas avīzi Jaunais Amerikānis, par kuras redkolēģijas locekļiem kļuva bijušie Rīgas Žurnālisti Aleksandrs Geniss un Pēteris Vails. Avīze strauji iemantoja popularitāti emigrantu vidū, turklāt viņa stāstus sāka publicēt visprestižākais ASV žurnāls The New Yorker. Pirms viņa no krievu rakstniekiem šo godu izpelnījās tikai Vladimirs Nabokovs. Dzimtenē līdz PSRS sabrukumam rakstnieku ārpus šaurā draugu loka iepazina, pateicoties autora raidījumam raidstacijā Svoboda, kā arī samizdatam.
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Sergejs Dovlatovs.
- Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
 | Šī rakstnieka biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |